Banaba

Banaba
Banaba
Banabas karte
Banaba Banaba
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	0°51′15″S 169°32′13″E
Platība	6,29 km²
Garums	3,3 km
Platums	2,7 km
Krasta līnija	9,5 km
Augstākais kalns	81 m
Administrācija
Valsts	Kiribati
Lielākais ciems	Umva
Demogrāfija
Iedzīvotāji	330 (2020)
Blīvums	52,5/km²
Pamatiedzīvotāji	banabieši
Banaba Vikikrātuvē

Banaba (angļu: Banaba Island), agrāk zināma kā Ošena (angļu: Ocean Island), ir Kiribati valstij piederoša paaugstināta koraļļu sala Klusajā okeānā. Tā atrodas uz rietumiem no Gilberta salu arhipelāga, bet tuvākā sala ir Nauru 298 km uz rietumiem. Šī ir vienīgā Kiribati sala, kas nav atols, bet gan pacelts koraļļu kaļķakmens plato.

Ģeogrāfija

Banaba ir viena no trim nozīmīgākajām paaugstinātajām fosfātu salām Klusajā okeānā (pārējās divas ir Nauru un Makatea). Salas augstākais punkts sasniedz 81 metru virs jūras līmeņa, kas ir arī visas Kiribati valsts augstākā virsotne. Augājs mūsdienās aprobežojas ar piekrastes zonu un galvenokārt sastāv no mango, liesmkokiem, gvajavēm, tapiokas un Kiribati izplatītajiem krūmiem, piemēram, sālskrūma. Salas centrā, kurā vairāk nekā 80 gadus notika intensīva kalnrūpniecība, nav augsnes un tā nav apdzīvojama. Salā valda tropisks lietusmežu klimats.

Vēsture

Sākotnēji Banabu apdzīvoja cilvēki, kas šeit pirms aptuveni 2000 gadiem ieradās no Melanēzijas un vēlāk no Gilberta salām vismaz trijos migrācijas viļņos. Atšķirībā no kaimiņu salām, Banabas iedzīvotājiem izveidojās unikāla sociālā struktūra un dialekts, ko noteica salas izolētība un tās specifiskie dabas apstākļi. Galvenais resurss bija dzeramais ūdens, ko ieguva no dziļām kaļķakmens alām (te banga), un piekļuve tām noteica klanu ietekmi.

Pirmie no eiropiešiem salu 1804. gadā pamanīja britu kuģis Ocean, no kura cēlies salas vēsturiskais nosaukums — Ošena. Kapteinis Džons Merto (John Mertho) bija pirmais, kurš kartēja salu, taču tās stāvo krastu un koraļļu rifu dēļ izkāpšana krastā bija apgrūtināta.

19. gadsimtā salu neregulāri apmeklēja vaļu mednieki un tirgotāji, taču tā neizraisīja lielu interesi līdz pat 1900. gadam, kad Alberts Eliss (Albert Ellis) atklāja, ka salas iezis, ko iepriekš uzskatīja par pārakmeņojušos koku, patiesībā ir augstākās kvalitātes fosforīts.

Fosforītu ieguve un kolonizācija

Salas karte fosforītu ieguves laikā

Fosforītu ieguvi salā uzsāka britu uzņēmumi, un 1916. gadā sala tika pievienota britu Gilberta un Elisa salu kolonijai. Laika periodā no 1900. līdz 1979. gadam kalnrūpniecības rezultātā tika nopostīta 90 % salas virsmas. Fosforītu ieguve salā nerentablitātes dēļ tika pārtraukta 1979. gadā. Intensīvās kalnrūpniecības rezultātā lielākā daļa salas virsmas kļuva neapdzīvojama.

Otrais pasaules karš un slaktiņš

Otrā pasaules kara laikā sala kļuva par stratēģiski nozīmīgu punktu. 1941. gada jūlijā Austrālijas un Jaunzēlandes karaspēks evakuēja Britu fosfātu komisijas darbiniekus, savukārt 1942. gada februārī Brīvās Francijas karakuģis Le Triomphant evakuēja atlikušos eiropiešus un ķīniešus. Japānas spēki okupēja salu 1942. gada 26. augustā.

Okupācijas laikā pret palikušajiem iedzīvotājiem un administrācijas darbiniekiem izturējās nežēlīgi. Gilberta un Elisa salu kolonijas administrācijas darbinieks Sirils Kārtraits mira no bada un sliktas izturēšanās 1943. gada 23. aprīlī. Traģiskākais notikums risinājās 1945. gada 20. augustā — jau pēc Japānas oficiālās padošanās ziņām, bet pirms sabiedroto ierašanās. Japāņu karavīri nogalināja gandrīz visus atlikušos 200 Banabas iedzīvotājus, kuri vēl atradās uz salas. No šī slaktiņa brīnumainā kārtā izglābās tikai viens cilvēks — Kabunare Koura.

1945. gada 21. augustā uz karakuģa HMAS Diamantina tika pieņemta 500 japāņu karavīru padošanās. Par pastrādātajām slepkavībām vēlāk tika tiesāti un notiesāti divi japāņu virsnieki. Pēc kara nopostītās infrastruktūras un izsmelto resursu dēļ lielākā daļa izdzīvojušo banabiešu, kuri pirms tam bija evakuēti uz Nauru un Čūku, tika pārcelti uz Rabi salu Fidži arhipelāgā. Pēc kalnrūpniecības darbu pārtraukšanas 1979. gadā daļa salinieku agriezās Banabā.

Iedzīvotāji

Lai gan Banaba ir daļa no Kiribati, tai ir īpašs administratīvais statuss. Banabiešu kopienai Rabi salā Fidži ir tiesības uz daļu no ienākumiem, kas saistīti ar Banabas salu. Mūsdienās salā dzīvo ap 300 banabiešu, kas galvenokārt koncentrējušies trijos ciemos — Umvā (158 iedživotāji), Tabianā (115 iedzīvotāji) un Tabevā (57 iedzīvotāji). Tiek lēsts, ka ārpus salas mūsdienās dzīvo ap 6000 banabiešu izcelsmes cilvēku.

Saimniecība

Fosforītu ieguve pilnībā tika pārtraukta 1979. gadā, īsi pirms Kiribati neatkarības pasludināšanas. Pašlaik salas saimniecība ir ierobežota, balstoties uz piemājas saimniecībām un zveju. Galvenā vides problēma ir dzeramā ūdens trūkums un kalnrūpniecības atstātās rētas ainavā.

Skatīt arī

• Nauru
• Makatea

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Banaba.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)