Pāriet uz saturu

Bangora (Ziemeļīrija)

Vikipēdijas lapa
Bangora
lielpilsēta
Bangor
Beannchar
Iela Bangorā; Bangoras pils (rātsnams); Bangoras abatija
Bangora (Ziemeļīrija)
Bangora
Bangora
Bangora (Dauna)
Bangora
Bangora
Bangora (Apvienotā Karaliste)
Bangora
Bangora
Koordinātas: 54°39′50″N 05°40′08″W / 54.66389°N 5.66889°W / 54.66389; -5.66889Koordinātas: 54°39′50″N 05°40′08″W / 54.66389°N 5.66889°W / 54.66389; -5.66889
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Ziemeļīrija Ziemeļīrija
Distrikts Ārdsa un Ziemeļdauna
Vēsturiskā grāfiste Dauna
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 64 596
Laika josla GMT (UTC+0)
Pasta indekss BT19, BT20
Bangora Vikikrātuvē

Bangora (angļu: Bangor, īru: Beannchar) ir lielpilsēta (city) Apvienotajā Karalistē, Ziemeļīrijas austrumos, Ārdsas un Ziemeļdaunas distrikta administratīvais centrs. Tā atrodas Belfāstas līča dienvidu krastā aptuveni 22 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Belfāstas centra. Bangora ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Ziemeļīrijā pēc iedzīvotāju skaita un ietilpst Belfāstas pilsētas aglomerācijā. Vēsturiski tā ietilpst Daunas grāfistē.

Pilsētas nosaukums īru valodā (Beannchar) cēlies no vārda, kas apzīmē 'zemesragu vietu', atspoguļojot piekrastes dabiskās formas.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Bangoras vēsture aizsākās 555. gadā, kad Svētais Komgals (Comgall) šeit nodibināja slaveno Bangoras abatiju. Klosteris kļuva par vienu no svarīgākajiem un ietekmīgākajiem izglītības un garīgās dzīves centriem Eiropā agrīnajos viduslaikos. No šejienes misionāri, tostarp Svētais Kolumbāns (Columbanus) un Svētais Galls (Gall), devās evaņģelizācijas misijās uz Eiropas kontinentu. 9. gadsimtā abatija smagi cieta vikingu uzbrukumos un pakāpeniski zaudēja savu nozīmi.

17. gadsimta sākumā, līdz ar Olsteras plantācijas sākumu, skotu muižnieks sers Džeimss Hamiltons (Sir James Hamilton) saņēma zemi Bangorā un atjaunoja pilsētu. Šajā periodā Bangora attīstījās kā nozīmīga osta un tirdzniecības vieta.

19. gadsimta otrajā pusē, līdz ar dzelzceļa līnijas atklāšanu no Belfāstas 1865. gadā, Bangora pārtapa par populāru piejūras kūrortpilsētu. Tika izbūvēta krastmala, promenādes un atpūtas vietas Belfāstas turīgo iedzīvotāju vajadzībām.

Līdz 2015. gada vietējās pārvaldes reformai pilsēta bija atsevišķā Ziemeļdaunas boro administratīvais centrs. Mūsdienās tā ir apvienotā Ārdsas un Ziemeļdaunas distrikta galvenā administratīvā mītne.

Karaliene Elizabete II 2022. gadā Platīna jubilejas svinību ietvaros piešķīra Bangorai oficiālo lielpilsētas (city) statusu.

Saimniecība un transports

[labot | labot pirmkodu]

Bangora ir nozīmīgs tūrisma, pakalpojumu un piekrastes atpūtas centrs. Pilsētā atrodas viena no lielākajām un modernākajām jahtu ostām Īrijā — Bangoras jahtu osta (Bangor Marina). Liela daļa pilsētas iedzīvotāju katru dienu dodas darbā uz netālu esošo Belfāstu.

Pilsētu apkalpo Bangoras dzelzceļa līnija, kas to tieši savieno ar Belfāstu un tālāk ar Portadaunu. Autotransporta satiksmi ar galvaspilsētu nodrošina maģistrālais autoceļš A2.

Ievērojamas vietas

[labot | labot pirmkodu]
  • Bangoras abatija (Bangor Abbey) — vēsturiskā klostera vietā esošais dievnams, kura pašreizējā ēka pamatā celta 17. un 19. gadsimtā.
  • Bangoras pils (Bangor Castle) — 1852. gadā celta elizabetiešu neogotikas stila muižas ēka, kurā mūsdienās atrodas Ārdsas un Ziemeļdaunas distrikta padome; apkārtnē izveidots publisks parks un vēsturisks nožogots dārzs.
  • Bangoras jahtu osta (Bangor Marina) — jahtu osta ar krastmalas promenādi un atpūtas infrastruktūru.
  • Ziemeļdaunas muzejs (North Down Museum) — muzejs Bangoras pils kompleksā, kas atspoguļo reģiona vēsturi no akmens laikmeta un klanu laikiem līdz mūsdienām.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Deirdre Flanagan. Irish Place Names (angļu). Dublin : Gill & Macmillan, 1994. 31. lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]