Banka Baltija
| "Banka Baltija" | |
|---|---|
| |
| Veids | Banka |
| Dibināts | 1993 |
| Galvenais birojs |  Rīga, Latvija
|
| Vadība | Aleksandrs Lavents (padomes priekšsēdētājs), Tālis Freimanis (prezidents) |
| Darbinieki | 1300 |
| Aktīvi | 500 miljoni dolāru (1995) |
| Nozare | Finanšu pakalpojumi |
"Banka Baltija" bija banka Latvijā (1993—1995), 1995. gada 27. jūnijā tiesa atzina banku par maksātnespējīgu. Saistības ar noguldījumu turētājiem un kreditoriem netika dzēstas. "Banka Baltija" lietā tika uzsākta krimināllieta, tiesas procesu vadīja prokurors Jānis Skrastiņš. 2007. gadā Latvijas Augstākā tiesa piesprieda bijušajiem "Banka Baltija" padomes priekšsēdētājam Aleksandram Laventam un bankas prezidentam Tālim Freimanim cietumsodu.
Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Perestroikas laikā 1988. gada decembrī Aleksandrs Lavents kopā ar partneriem nodibināja valūtas maiņas kooperatīvu K.A.S.I.O., pirmais maiņas kantoris atradās Augusta Deglava ielā 2.
Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Banka Baltija savu darbību uzsāka visai pieticīgi, taču vēlāk ievērojami auga gan tās aktīvi, gan filiāļu skaits. Tās aktīvi pieauga no 25 miljoniem ASV dolāru 1993. gada janvārī līdz 242 miljoniem ASV dolāru 1994. gada janvārī, 1995. gada sākumā sasniedzot 500 miljonus ASV dolāru. 1994. gadā BB kļuva par lielāko komercbanku aktīvu, pašu kapitāla un noguldījumu apjoma ziņā. Bankas pašu kapitāls no 1 miljona ASV dolāru 1993. gada sākumā pieauga līdz 20 miljoniem 1994. gada janvārī un 44 miljoniem 1995. gada janvārī. Tai bija 37 filiāles un 49 norēķinu grupas visā Latvijā, un kopumā tā nodarbināja 1300 darbinieku. 1995. gada aprīlī, kad sākās banku krīze, bankā bija piesaistīti noguldījumi 392 miljonu ASV dolāru apjomā un izsniegti kredīti 283 miljonu ASV dolāru apjomā. Bankas īpašnieku identitāte no jau paša sākuma bija neskaidra, taču pastāvēja viedoklis, ka bankai ir Krievijas biznesa atbalsts. Galvenajiem deviņiem bankas akcionāriem piederēja 91% no kopējā akciju skaita. Ap 59% akciju piederēja bankas Uzraudzības padomes priekšsēdētāja Aleksandra Laventa ģimenei (daži no Laventa uzņēmumiem bija reģistrēti ārzonās).
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bankas Baltija un Latvijas Bankas lietu turpinās skatīt 2007. gadā
- Ekspremjers Gailis: Banka Baltija sabruka, jo Repše meloja
- «Bankas Baltija» bankrotā vainojama arī LB vadība
 | Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |