Banska Bistrica
| Banska Bistrica | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Banská Bystrica | |||
|
| |||
| |||
  Banska Bistrica | |||
| Koordinātas: 48°44′18″N 19°09′26″E / 48.73833°N 19.15722°EKoordinātas: 48°44′18″N 19°09′26″E / 48.73833°N 19.15722°E | |||
| Valsts |
 Slovākija | ||
| Apgabals | Banska Bistricas apgabals | ||
| Apriņķis | Banska Bistricas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1255 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 103,38 km2 | ||
| Augstums | 345 m | ||
| Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
| • kopā | 73 054 | ||
| • blīvums | 767,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Banska Bistrica Vikikrātuvē | |||
Banska Bistrica (slovāku: Banská Bystrica) ir pilsēta Slovākijas centrālajā daļā Zemo Tatru (Nízke Tatry) un Lielās Fatras piekalnē pie Hronas upes. Labi saglabājusies vecpilsēta. Apkārtnē kalnu kūrorti.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Banska Bistrica pilsētas tiesības ieguva 1255. gadā un ilgu laiku kalpoja par nozīmīgu Ungārijas kalnrūpniecības centru, kur sākotnēji tika uziets zelts un sudrabs.[2] Vēlāk 14. gadsimtā, zelta un sudraba rezervēm izsīkstot, pilsēta pamazām kļuva par Ungārijas vadošo vara ražošanas centru.[2]
16. gadsimtā pilsēta bija viens no Slovākijas protestantisma centriem. Banskā Bistricā 1620. gadā par Ungārijas karali tika ievēlēts Gābors Betlens. Pēc atradņu izsīkšanas Banska Bistrica kļuva par vieglās rūpniecības centru.
Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 29. augustā Banskā Bistricā sākās Slovāku tautas sacelšanās. No 1993. gada — Slovākijā.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Banska Bistricā kopš 1996. gada atrodas Slovākijas pasta (Slovenská pošta) galvenā mītne. Šeit atrodas arī Slovākijas Meža dienesta (Lesy SR) galvenais birojs.
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Banska Bistricā atrodas 1992. gadā dibinātā Mateja Bela universitāte, darbojas valsts opera (Štátna opera v Banskej Bystrici). No muzejiem, iespējams, ievērojamākais ir Slovāku tautas sacelšanās muzejs ar kara tehnikas kolekciju.
Sports
[labot | labot pirmkodu]Pilsētā bāzēts Slovākijas Ekstralīgas hokeja klubs HC '05 Banská Bystrica.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (94,7 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (46,6 %), nereliģiozi (30,2 %), luterticīgie (13,9 %).
Banska Bistrica ir hokejista Petera Budaja (Peter Budaj, 1982), komponista Jana Cikera (Ján Cikker, 1911—1989), futbolista Mareka Hamšīka (Marek Hamšík, 1987), hokejista Mihala Handzuša (Michal Handzuš, 1977), aktrises Barbaras Nedeljākovas (Barbara Nedeljáková, 1979), futbolista Andreja Rendlas (Andrej Rendla, 1990), futbolista Jabuba Silvestra (Jakub Sylvestr, 1989), hokejista Tomāša Surovija (Tomáš Surový, 1981) un hokejista Riharda Zednīka (Richard Zedník, 1980) dzimtā pilsēta.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.
- 1 2 Jozsef Laszlovszky [etc.]. The Economy of Medieval Hungary. Leiden; Boston : Brill, 2018. 175. lpp. ISBN 978-90-04-36390-8.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Banska Bistrica.- Mateja Bela universitāte
- Slovākijas Nacionālās sacelšanās muzejs
- Valsts opera Banska Bistricā
- Slovākijas pasts
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|