Pāriet uz saturu

Bantoīdu valodas

Vikipēdijas lapa
Bantoīdu valodas, kas attēlotas Nigēras–Kongo valodu saimē. Valodas, kas nav bantoīdu valodas, ir attēlotas pelēkā krāsā

Bantoīdu valodas ir Nigēras–Kongo valodu saimes atzars, kas galvenokārt izplatīts Centrālāfrikā un Rietumāfrikā. Šī valodu grupa ietver gan bantu valodas, gan vairākas citas, ar tām radniecīgas valodas, kuras tradicionāli apvieno bantoīdu apakšgrupā.

Bantoīdu valodas parasti iedala divās lielās grupās — šaurajās bantu valodās un tā dēvētajās nebantu bantoīdu valodās. Nebantu bantoīdu valodas galvenokārt sastopamas Kamerūnas, Nigērijas un Čadas pierobežas reģionos, un tās lingvistiski tiek uzskatītas par bantu valodu tuvākajām radiniecēm.

Lai gan bantoīdu valodu skaits un precīza klasifikācija dažādos avotos atšķiras, tās kopumā veido vienu no lielākajiem un nozīmīgākajiem Nigēras–Kongo saimes atzariem. No bantoīdu valodām tieši bantu valodas ir piedzīvojušas visplašāko izplatību, kas saistīta ar tā dēvēto bantu ekspansiju Subsahāras Āfrikā.

No lingvistiskā viedokļa bantoīdu valodām raksturīga sarežģīta lietvārdu klašu sistēma ar prefiksiem, kā arī bagātīga verbālā morfoloģija. Daudzas bantoīdu valodas ir arī toņu valodas, kur vārda nozīmi var mainīt dažādas toņu kombinācijas.

Bantoīdu valodu pētījumi ir būtiski Āfrikas vēstures, migrāciju un valodu attīstības izpratnei, jo tie sniedz ieskatu vienā no lielākajiem valodu izplatības procesiem pasaulē.