Barbara Deilija Bekelanda

Barbara Deilija Bekelanda; Barbara Daly Baekeland
Personīgā informācija
Dzimusi	1921. gada 28. septembrī ; Keimbridža, Masačūsetsa, ASV
Mirusi	1972. gada 17. novembrī (51 gads); Čelsija, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Pilsonība	ASV
Nodarbošanās	sabiedrības dāma
Dzīvesbiedrs	Brūks Bekelands (prec. 1940 - šķīr. 1968)
Bērni	Entonijs Bekelands (1946–1981)

Barbara Deilija Bekelanda (angļu: Barbara Daly Baekeland, dzimusi 1921. gada 28. septembrī, mirusi 1972. gada 17. novembrī)^[1] bija bagāta amerikāņu sabiedrības dāma, kura bija bakelīta izgudrotāja Leo Bekelanda mazdēla Brūksa Bekelanda bijusī sieva. Viņa tika noslepkavota savā Londonas mājā, kad viņas dēls Entonijs Bekelands sadūra savu māti, kura nomira pēc neliela brīža. Entonijs tika atrasts nozieguma vietā un vēlāk atzinās pastrādātajā slepkavībā.^[2]

Jaunība

Barbara Deilija piedzima 1921. gada 28. septembrī Masačūsetsas štata Keimbridžas pilsētā. 1933. gada janvārī, kad Barbarai bija 11 gadu, viņas tēvs Frenks izdarīja pašnāvību, saindējoties ar tvana gāzi no paša automašīnas izplūdes gāzēm, atrodoties ģimenes garāžā. Pēc viņa nāves Barbara un viņas māte pārcēlās uz Ņujorku, apmetoties uz dzīvi Delmonico viesnīcā.

Attiecības ar dēlu

Barbarai Bekelandai bija sarežģītas un, iespējams, incestīvas attiecības ar savu dēlu Entoniju Bekelandu, kurš bija gejs vai biseksuāls. Bekelanda mēģināja "labot" savu dēlu, nolīgstot prostitūtas, lai tās ar viņu nodarbotos ar seksu. Pēc tam, kad tas neizdevās, 1968. gada vasarā Maljorkā pēc Barbaras un Brūksa šķiršanās tika apgalvots, ka Barbarai ir bijušas incestīvas attiecības ar savu dēlu.^[3]^[4]

Jaunībā Entonijam arvien biežāk parādījās šizofrēnijas pazīmes ar paranoiskām tieksmēm, un viņa nepastāvīgā uzvedība radīja bažas ģimenes draugu vidū. Galu galā viņam tika diagnosticēta šizofrēnija; tomēr viņa tēvs sākotnēji atteicās ļaut viņam ārstēties pie psihiatriem — tā bija profesija, ko viņš uzskatīja par "amorālu".

Slepkavība

1972. gada jūlija beigās Entonijs mēģināja pagrūst savu māti zem braucoša auto pie viņas penthausa nama Kedogana laukumā Čelsijas rajonā, Londonā. Sievieti izglāba tikai viņas dēla fiziskais vājums un draudzenes Sjūzenas Ginesas iejaukšanās. Lai gan Londonas Metropolitēna policija Entoniju arestēja par slepkavības mēģinājumu, Barbara atteicās izvirzīt apsūdzības pret dēlu. Pēc tam Entonijs tika ievietots privātā psihiatriskajā slimnīcā (Priory Hospital, Roehampton), bet drīz pēc tam tika atbrīvots no tās.

Pēc tam Entonijs apmeklēja sesijas pie psihiatra, dzīvojot mājās. Ārsts bija tā noraizējies par Entonija stāvokli, ka 30. oktobrī brīdināja Barbaru, ka Entonijs ir spējīgs uz slepkavību, tomēr Barbara noraidīja šos ārsta brīdinājumus.

Pēc divām nedēļām, 1972. gada 17. novembrī, Entonijs nogalināja savu māti, sadurot viņu ar virtuves nazi, nāvei iestājoties acumirklī. Viņai tobrīd bija tikai 51 gads, bet Entonijam 26 gadi, izsauktā policija atrada Entoniju nozieguma vietā. Vēlāk viņš atzinās savas mātes slepkavībā un tika apsūdzēts šajā noziegumā.

Entonijs tika ievietots Brodmūras slimnīcā līdz 1980. gada 21. jūlijam, kad pēc draugu grupas pamudinājuma viņš tika atbrīvots no slimnīcas.

Attēlojums mākslā un kino

2007. gada filma "Mežonīgā pievilcība" ir balstīta uz Barbaras un Entonija Bekelandu dzīvi, sākot ar Entonija dzimšanu un sekojot ģimenei līdz brīdim, kad Entonijs tika arestēts par savas mātes slepkavību. Filma, kurā galvenās lomas atveido Džūliana Mora, Stīvens Dileins, Edijs Redmeins, Hjū Densijs, Elena Anaija un Unakss Ugalde, balstījās uz tāda paša nosaukuma grāmatu.

Atsauces

↑ «Index entry». FreeBMD. ONS. Skatīts: 2020. gada 4. februāris.
↑ Steven M. L. Aronson, Natalie Robins. Savage Grace: The True Story of Fatal Relations in a Rich and Famous American Family (angļu). Simon and Schuster, 2007-12-18. 3–6. lpp. ISBN 978-1-4165-7118-6.
↑ «DEATH OF A SOCIALITE: THE BARBARA BAEKELAND CASE». Crime and Investigation UK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. septembris. Skatīts: 2021. gada 10. septembris.
↑ John Kuroski. «Forbidden Fruit: Six Shocking Real Life Incest Stories Throughout History». All That's Interesting, 2021. gada 3. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. septembris. Skatīts: 2021. gada 10. septembris.

Ārējās saites

"Books of the Times". Daniel Goleman. The New York Times. July 10, 1985. – contemporary review of Robins & Aronson, Savage Grace

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Index entry». FreeBMD. ONS. Skatīts: 2020. gada 4. februāris.

[2] Steven M. L. Aronson, Natalie Robins. Savage Grace: The True Story of Fatal Relations in a Rich and Famous American Family (angļu). Simon and Schuster, 2007-12-18. 3–6. lpp. ISBN 978-1-4165-7118-6.

[3] «DEATH OF A SOCIALITE: THE BARBARA BAEKELAND CASE». Crime and Investigation UK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. septembris. Skatīts: 2021. gada 10. septembris.

[4] John Kuroski. «Forbidden Fruit: Six Shocking Real Life Incest Stories Throughout History». All That's Interesting, 2021. gada 3. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. septembris. Skatīts: 2021. gada 10. septembris.

[1]

[2]

[3]

[4]