Barbara Juliāna fon Krīdenere

Barbara Juliāna fon Krīdenere; Barbara Juliane von Krüdener
Personīgā informācija
Dzimusi	1764. gada 11. novembrī ; Rīga, Rīgas guberņa; (tagad Latvija)
Mirusi	1824. gada 13. decembrī (60 gadi); Karsubazara, Krievijas Impērija; (tagad Belogorska, Ukraina)
Nodarbošanās	mistiķe, rakstniece
Vecāki	Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Anna Ulrika fon Miniha

Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (vācu: Beate Barbara Juliane von Krüdener; dzimusi fon Fītinghofa-Šēla (vācu: von Vietinghoff genannt Scheel) 1764. gada 11. novembrī, mirusi 1824. gada 13. decembrī) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1764. gadā Rīgā, ietekmīgā sabiedriskā darbinieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa-Šēla un viņa sievas Annas Ulrikas fon Minihas (feldmaršala Burharda Kristofa fon Miniha mazmeitas) ģimenē. Jau agrā jaunībā iemācījās vairākas svešvalodas, kas ļāva oriģinālā apgūt tā laika aktuālo literatūru. 18 gadu vecumā apprecējās ar 20 gadus par viņu vecāko diplomātu Burhardu fon Krīdeneru (Burckhard Alexius Constantin von Krüdener, 1744—1802), Krievijas Impērijas sūtni Kurzemes hercogistē, bet stabila laulība neizveidojās.

Daudz ceļodama pa Eiropu, Krīdeneres kundze (franču: Madame de Krüdener) iepazinās ar daudziem tā laika elites pārstāvjiem un ar tā laika garīgajiem meklējumiem. Darbojās rakstniecībā, sarakstīja romānu Valérie. Napoleona karu laikā 1804. gadā atgriezās dzimtajā Rīgā, kur hernhūtiešu ietekmē notika viņas galīgā pievēršanās reliģijai. Pēc kara beigām Krīdenere ceļoja pa Eiropu un nodarbojās ar sludināšanu. 1815. gada 4. jūnijā Heilbronnā Krīdenere tikās ar Krievijas ķeizaru Aleksandru I un atstāja uz viņu spēcīgu iespaidu. Kādu laiku fon Krīdenere uzturējas Aleksandra galmā, sekodama viņam uz Parīzi, kur ķeizars regulāri piedalījās Krīdeneres reliģiskajos pasākumos. 1815. gada 22. oktobrī fon Krīdenere devās no Parīzes uz Šveici. No 1816. līdz 1817. gadam kļuva populāra Dienvidvācijā. 1818. gada maijā fon Krīdenere apmetās Vītinas muižā (Igaunijā, netālu no Veclaicenes Latvijā). 1824. gadā devās uz Krimu, kur mira 1824. gada 13. decembrī.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pensées d’une Dame Etrangère,
Eliza,
Alexis,
La Cabane des Lataniers,
Valérie.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Debora Sommer: Eine baltisch-adelige Missionarin bewegt Europa. Barbara Juliane v. Krüdener, geb. v. Vietinghoff gen. Scheel (1764-1824). V&R unipress, Göttingen 2013. ISBN 978-3-8471-0149-9.
Autour de Valérie. Œuvres de Mme de Krüdener., présentées par Michel Mercier, Francis Ley et Elena Gretchanaia. Paris, Honoré Champion, 2007 ISBN 978-2-7453-1409-3
Valérie, ou, Lettres de Gustave de Linar à Ernst de G…, Paris, Klincksieck, 1983 ISBN 2-252-01633-7
Pensée d'une dame étrangère ou Pensées inédites de Madame de Krüdener (1799)