Barkonesa (spāņu: Barcones) ir pašvaldība Spānijā, Kastīlija un Leonas autonomajā apgabalā, Sorijas provincē. Tā atrodas provinces galējos dienvidos pie Gvadalaharas provinces robežas, Sjerras Gordas (Sierra Gorda) un Altos de Baraonas augstieņu apvidū. Ciems atrodas aptuveni 1100 m virs jūras līmeņa, bet pašvaldības teritorijas platība ir 55,42 km². Tās teritorijā no vairākiem avotiem sākas Eskalotes upe (Escalote), Duero pieteka. Apkārtnes reljefu veido galvenokārt kaļķakmens augstienes, bet vietām atsedzas arī raksturīgais sarkanīgais smilšakmens. Barkonesas apkārtnei raksturīgas plašas atklātas augstieņu ainavas, sausie zālāji, krūmāji un lauksaimniecības zemes. Visa pašvaldības teritorija ietilpst Altos de Barahona Natura 2000 aizsargājamajā teritorijā, tostarp tāda paša nosaukuma īpaši aizsargājamajā putnu teritorijā (ZEPA). Vietējā saimniecība vēsturiski balstījusies uz zemkopību un aitkopību, ko veicinājušas plašās ganības. Pašvaldību šķērso arī senais Cañada Real Galiana lopu dzīšanas ceļš, kas bija daļa no Spānijas sezonālās lopu pārvietošanas ceļu tīkla.
Barkonesas apkārtnē saglabājušās trīs 10. gadsimta Andalusas sargtorņu paliekas, kas savulaik kontrolēja pieeju Atjensas nocietinājumiem pa Eskalotes ieleju. Vislabāk saglabājies Valdelatorres (Valdelatorre) tornis. Ciemā atrodas Svētā Erceņģeļa Miķeļa baznīca (Iglesia de San Miguel Arcángel), kurā saglabājušies romānikas un gotikas elementi un kas atjaunota pēc 1839. gada ugunsgrēka. Aptuveni pusotru kilometru no ciema atrodas Barkonsitosas (Barconcitos) bijušās apmetnes vieta un Dievmātes Mierinātājas ermitāža (Ermita de la Virgen de la Consolación), pie kuras joprojām notiek vietējie svētceļojumi. Barkonesa ir viena no vismazāk apdzīvotajām Sorijas provinces pašvaldībām. 2025. gadā provinces pašvaldību reģistrā tai norādīti tikai 25 iedzīvotāji. Mūsdienu ļoti mazais iedzīvotāju skaits ir ilgstošas lauku depopulācijas rezultāts — vēsturiskie dati liecina par ievērojamu iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš 19. un 20. gadsimta.