Basteja

Bastija, arī basteja^[1] (no itāļu: bastia) ir fortifikācijas būve. Bastejas izveidojās 15. gs. Itālijā, attīstoties artilērijai. Nocietinājumu evolūcijā basteja bija kā pārejas posms no aizsargtorņa uz bastionu. Basteja, salīdzinājumā ar aizsargtorni, bija zemāka un platāka. Tai bija vairāki stāvi, kuros izvietojās artilērija, turklāt, lielgabalus varēja izvietot arī uz bastejas jumta. Parasti basteja atradās pārējo nocietinājumu priekšpusē, aizsargājot tos ar flankējošu uguni. Pēc formas bastejas bija pusapaļas, apaļas vai daudzstūrainas. Apaļas formas basteja ir rondelis.

Basteju izmantošanu pirmoreiz aprakstījis Albrehts Dīrers, kurš tās aprakstījis grāmatā par militārajiem nocietinājumiem. Tā tika publicēta 1527. gadā.