Baucene

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baucene
vecpilsēta
vecpilsēta
Coat of arms of Baucene
Ģerbonis
Baucene
Red pog.png
Baucene
Koordinātas: 51°10′53″N 14°25′26″E / 51.18139, 14.42389
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Baucenes apriņķis
Platība
 - Kopējā 66,62 km²
Augstums vjl 204 m
Iedzīvotāji (2012)
 - kopā 39 743
 - blīvums 596,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.bautzen.de

Baucene (vācu: Bautzen) jeb Budišina (augšsorbu: Budyšin) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes. Neoficiālā Augšlauzicas sorbu galvaspilsēta. Sorbi ir 5-10% no pilsētas iedzīvotājiem, šeit atrodas galvenā sorbu kultūras organizācija - Domowina.

Pilsētā atrodas kompānijas Bombardier Transportation tramvaju ražotne.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1002. gadā. 1018. gadā Baucenē tika noslēgts miera līgums starp imperatoru Heinrihu II un Polijas karali Boļeslavu I Drosmīgo. No 1033. līdz 1319. gadam pilsēta atradās Svētās Romas impērijas, no 1319. līdz 1635. gadam - Bohēmijā. Viduslaikos, kopā ar vēl piecām pilsētām ietilpa Lužicas līgā. No 1635. gada līdz mūsdienām - Saksijas sastāvā. Napoleona karu laikā 1813. gada 20./21. maijā pie pilsētas notika Baucenes kauja, kurā francūži Napoleona vadībā uzvarēja prūšu/krievu karaspēku. 1845. gadā Baucenē notika pirmie sorbu dziesmu svētki. VDR laikā Baucene bija bēdīgi slavena kā ieslodzījuma vieta režīma pretiniekiem.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baucene ir filozofa Hermaņa Loces (Hermann Lotze, 1817-1881), ģenerāļa Georga Hansa Reinharda (Georg-Hans Reinhardt, 1887-1963) un sorbu rakstnieka Handrija Zejlera (Handrij Zejler, 1804-1872) dzimtā pilsēta. Otrā pasaules kara laikā Baucenē ieslodzījumā atradās vācu komunistu līderis Ernsts Tēlmanis. Pilsētā savulaik radusies grupa Silbermond.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]