Pāriet uz saturu

Baucene

Vikipēdijas lapa
Baucene
vecpilsēta
Ģerbonis: Baucene
Ģerbonis
Baucene (Vācija)
Baucene
Baucene
Koordinātas: 51°10′53″N 14°25′26″E / 51.18139°N 14.42389°E / 51.18139; 14.42389Koordinātas: 51°10′53″N 14°25′26″E / 51.18139°N 14.42389°E / 51.18139; 14.42389
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Baucenes apriņķis
Platība
  Kopējā 66,62 km2
Augstums 204 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
  kopā 38 039
  blīvums 596,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
  Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.bautzen.de
Baucene Vikikrātuvē

Baucene (vācu: Bautzen) jeb Budišina (augšsorbu: Budyšin) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, pie Šprē upes. Neoficiālā Augšlauzicas sorbu galvaspilsēta. Sorbi ir 5-10% no pilsētas iedzīvotājiem, šeit atrodas galvenā sorbu kultūras organizācija - Domowina.

Pilsētā atrodas kompānijas Bombardier Transportation tramvaju ražotne.

No 1346. līdz 1815. gadam pilsēta bija Lužiciešu līgas locekle. Baucenes Vāclava tirgus ir "vecākais Ziemassvētku tirdziņš Vācijā, kas minēts hronikās".[2][3]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Rakstos pirmoreiz minēta 1002. gadā. 1018. gadā Baucenē tika noslēgts miera līgums starp imperatoru Heinrihu II un Polijas karali Boļeslavu I Drosmīgo. No 1033. līdz 1319. gadam pilsēta atradās Svētās Romas impērijas, no 1319. līdz 1635. gadam - Bohēmijā. Viduslaikos, kopā ar vēl piecām pilsētām ietilpa Lužicas līgā. No 1635. gada līdz mūsdienām - Saksijas sastāvā. Napoleona karu laikā 1813. gada 20./21. maijā pie pilsētas notika Baucenes kauja, kurā francūži Napoleona vadībā uzvarēja prūšu/krievu karaspēku. 1845. gadā Baucenē notika pirmie sorbu dziesmu svētki. VDR laikā Baucene bija bēdīgi slavena kā ieslodzījuma vieta režīma pretiniekiem.

Cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Baucene ir filozofa Hermaņa Loces (Hermann Lotze, 1817-1881), ģenerāļa Georga Hansa Reinharda (Georg-Hans Reinhardt, 1887-1963) un sorbu rakstnieka Handrija Zejlera (Handrij Zejler, 1804-1872) dzimtā pilsēta. Otrā pasaules kara laikā Baucenē ieslodzījumā atradās vācu komunistu līderis Ernsts Tēlmanis. Pilsētā savulaik radusies grupa Silbermond.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 2023. gada Pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 16 novembris 2024.
  2. Olaf Kuchenbecker. «ÄLTESTER WEIHNACHTSMARKT | REKORD-INSTITUT für DEUTSCHLAND» (de-DE), 2016-12-10. Skatīts: 2026-01-12.
  3. RP ONLINE. «Rekord-Institut für Deutschland: Welcher Weihnachtsmarkt ist der älteste?». RP ONLINE (vācu), 2015-12-09. Skatīts: 2026-01-12.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]