Bauskas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bauskas apriņķis
(1819—1949)
Bauskas apriņķis 1940. gadā Bauskas apriņķis 1940. gadā
Centrs: Bauska
Platība (1935): 2302 km2
Iedzīvotāji (1935): 44686
Blīvums: 19.4 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Bauskas apriņķis Vikikrātuvē

Bauskas apriņķis (vācu: Kreis Bauske, krievu: Баускский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819-1918), vēlāk Latvijas Republikas (1920-1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Bauskas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Bauske, Баускское гауптманство) par apriņķi[1].

1912. gadā Bauskas apriņķī ietilpa 20 pagasti un 1 pilsēta:[2]

Pagasti

  • Baldones (Baldohn)
  • Bārbeles (Barbern)
  • Bauskas (Bauske)
  • Bornsmindes (Bornsmünde)
  • Bruknas (Brucken)
  • Ceraukstes (Zerrauxt)
  • Codes (Zohden)
  • Grienvaldes (Grünwalde)
  • Iecavas (Eckau)
  • Līves (Dünhof)[3]


  • Mercendorfas (Merzendorf)
  • Mežotnes (Mesothen)
  • Misas (Mißhof)
  • Rundāles (Ruhenthal)
  • Stelpes (Stelpenhof)
  • Svitenes (Schwitten)[4]
  • Šenbergas (Schönberg)
  • Tomes (Thomsdorf)
  • Vecmuižas (Neugut)
  • Vecsaules (Rahden)

Pilsēta

  • Bauska (Bauske)

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gadā izveidoti: Budbergas pagasts (no Lietuvas pievienotajā teritorijā, kas pirms kara bija Kauņas guberņas Paņevežu apriņķī) un Jaunsaules pagasts (atdalot no Vecsaules pagasta)[5][6].

1924. gada maijā Mercendorfas pagasts pievienots Baldones pagastam [7].

1924. gada jūnijā apriņķim pievieno Kurmenes un Valles pagastus no Jaunjelgavas apriņķa, bet trīs pagasti no Bauskas apriņķa - Baldones, Līves-Brambergas un Tomes pagasts - pievienoti Rīgas apriņķim[8].

1925. gadā pārdēvēti pieci pagasti: Bornsmindes pagasts par Īslīces pagastu, Budbergas pagasts par Panemunes pagastu, Grienvaldes pagasts par Zālītes pagastu, Šenbergas pagasts par Skaistkalnes pagastu un Valles pagasts par Taurkalnes pagastu[9].

1939. gadā Vecmuižas pagastu pārdēvē par Vecumnieku pagastu[10].

Pēc 1924. gada Bauskas apriņķis bija 2302 km2 liels un tas robežojās ar Jelgavas apriņķi, Rīgas apriņķi Jēkabpils apriņķi un Lietuvu. Lielākās apdzīvotās vietas bija Bauska, Iecava, Vecumnieki, Rundāle un Kurmene.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[11]

1940. gada sākumā Bauskas apriņķī bija 1 pilsēta un 20 pagasti:[12]

Pilsētas:

Pagasti:



Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Bauskas apriņķis tika likvidēts, tā teritorija iekļauta Bauskas un Baldones rajonos.[12]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  2. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  3. Vēlāk saukts arī Līves-Brambergas pagasts
  4. Citur arī Švitenes pagasts
  5. Bauskas apriņķis. 1936
  6. Valdības Vēstnesis - 1921.gada 22.oktobris
  7. Valdības Vēstnesis 1924.gada 14.maijs
  8. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  9. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  10. Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
  11. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  12. 12,0 12,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]