Bauskas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bauskas apriņķis
(1819—1949)
Bauskas apriņķis 1940. gadā Bauskas apriņķis 1940. gadā
Centrs: Bauska
Platība (1935): 2302 km2
Iedzīvotāji (1935): 44686
Blīvums: 19.4 iedz./km2
Izveidots: 1819. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Bauskas apriņķis Vikikrātuvē
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Bauskas apriņķis (vācu: Kreis Bauske, krievu: Баускский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas apriņķa rietumu daļa atradās Zemgales līdzenumā, kur maz mežu, bet daudz atklātu klajumu ar auglīgām druvām, iekoptām un turīgām mājām augļu dārzos. Austrumu daļa, Iecavas un Misas upes augšdaļā, ar lēzeni viļņotu virsu un vairāk smilšainu zemi (Upmales paugurlīdzenums); lēzenos pauguros lauki, mājas; seklās, bet vietām plašās lieknās slapjas pļavas, krūmi vai tīreļi. Te mežu vairāk nekā rietumu daļā, sevišķi apriņķa austrumu un ziemeļaustrumu nomalē, kas piekļaujas plašiem mežiem Jēkabpils apriņķī un lielākoties sastāv no priedēm un jauktiem kokiem. Lielākās upes iegrauzušas līdzenumā diezgan dziļas gultnes, kur vietām atsegts devona dolomīts un zilā glūda. Zemes virskārta sastāv no akmeņainā morēnu morēnu un kārtainā māla pārmijus ar smilti. Gar visām upēm ienesīgas, pavasara palos applūdināmas pļavas jeb lankas.

1925. gadā Bauskas apriņķī dzīvoja 45 274 iedzīvotāji. Latvieši veidoja 91% no apriņķa iedzīvotāju kopskaita, lietuvieši 4%, ebreji 3% (Bauskā), pārējie bija vācieši un poļi. Luterticībai piederēja 75% iedzīvotāju, Romas katoļu baznīcai 21%, galvenokārt Leišmales pagastos), ebreji bija Mozus ticīgi. 1926. gadā apriņķī atradās trīs vidusskolas un 134 pagasta skolas. Galvenā nodarbošanās šajā laikā bija zemkopība (aramzeme aizņēma 38%) un lopkopība (pļavas 10% un ganības 11%). 58 rūpniecības uzņēmumi, ķieģeļu rūpnīcas, izmantojamas kaļķakmens un dolomīta iegulas Mēmeles un Lielupes ielejās. 1923. gadā meži aizņēma 26,3% no apriņķa platības, nederīga zeme 14,4%. Pa Mēmeli un Lielupi pavasaros pludināja baļķus un malku uz Jelgavu un Rīgu.

Bauskas apriņķi šķērsoja platsliežu dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils un šaursliežu dzelzceļa līnija Meitene—Bauska. Pa Lielupi lejup no Mežotnes palu laikā un pa Mēmeles upi no Budbergas līdz Bauskai pastāvēja tvaikoņu satiksme, kas zemā ūdenī tika pārtraukta. Autobusu satiksme bija no Bauskas uz Rīgu tieši vai caur Jelgavu. Būvēja šosejas Bauska-Code un Bauska-Jelgava. Apriņķa valde no 1927. gada uzturēja dārzniecības skolu "Ziedonis" bijušajā Bornsmindes muižā. Slimnīcas bija Iecavā (8 gultas) un Bauskā.[1]

Kurzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas apriņķis tika izveidots 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, pārdēvējot Bauskas pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Bauske, Баускское гауптманство) par apriņķi[2].

1912. gadā Bauskas apriņķī ietilpa 20 pagasti un 1 pilsēta:[3]

Pagasti

  • Baldones (Baldohn)
  • Bārbeles (Barbern)
  • Bauskas (Bauske)
  • Bornsmindes (Bornsmünde)
  • Bruknas (Brucken)
  • Ceraukstes (Zerrauxt)
  • Codes (Zohden)
  • Grienvaldes (Grünwalde)
  • Iecavas (Eckau)
  • Līves (Dünhof)[4]


  • Mercendorfas (Merzendorf)
  • Mežotnes (Mesothen)
  • Misas (Mißhof)
  • Rundāles (Ruhenthal)
  • Stelpes (Stelpenhof)
  • Svitenes (Schwitten)[5]
  • Šenbergas (Schönberg)
  • Tomes (Thomsdorf)
  • Vecmuižas (Neugut)
  • Vecsaules (Rahden)

Pilsēta

  • Bauska (Bauske)

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gadā izveidoti: Budbergas pagasts (no Lietuvas pievienotajā teritorijā, kas pirms kara bija Kauņas guberņas Paņevežu apriņķī) un Jaunsaules pagasts (atdalot no Vecsaules pagasta)[6][7].

1924. gada maijā Mercendorfas pagasts pievienots Baldones pagastam [8].

1924. gada jūnijā apriņķim pievieno Kurmenes un Valles pagastus no Jaunjelgavas apriņķa, bet trīs pagasti no Bauskas apriņķa — Baldones, Līves-Brambergas un Tomes pagasts — pievienoti Rīgas apriņķim[9].

1925. gadā pārdēvēti pieci pagasti: Bornsmindes pagasts par Īslīces pagastu, Budbergas pagasts par Panemunes pagastu, Grienvaldes pagasts par Zālītes pagastu, Šenbergas pagasts par Skaistkalnes pagastu un Valles pagasts par Taurkalnes pagastu[10].

1939. gadā Vecmuižas pagastu pārdēvē par Vecumnieku pagastu[11].

Pēc 1924. gada Bauskas apriņķis bija 2302 km2 liels un tas robežojās ar Jelgavas apriņķi, Rīgas apriņķi Jēkabpils apriņķi un Lietuvu. Lielākās apdzīvotās vietas bija Bauska, Iecava, Vecumnieki, Rundāle un Kurmene.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[12]

1940. gada sākumā Bauskas apriņķī bija 1 pilsēta un 20 pagasti:[13]

Pilsētas:

Pagasti:



Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Bauskas apriņķis tika likvidēts, tā teritorija iekļauta Bauskas un Baldones rajonos.[13]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1924-1929. sleja.
  2. А. Орановский. Материалы для географии и статистики России: Курляндская губерния. Pēterburga, 1862.
  3. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  4. Vēlāk saukts arī Līves-Brambergas pagasts
  5. Citur arī Švitenes pagasts
  6. Bauskas apriņķis. 1936
  7. Valdības Vēstnesis - 1921.gada 22.oktobris
  8. Valdības Vēstnesis 1924.gada 14.maijs
  9. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  10. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  11. Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Valdības Vēstnesis — 1939.gada 30.decembris
  12. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  13. 13,0 13,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]