Bauskas plūdi (1928)
Bauskas plūdi, kas notika 1928. gadā, bija vieni no postošakajiem plūdiem Bauskas vēsturē. Smago vasaras lietavu izraisītā Mēmeles līmeņa celšanās 20. jūnijā aizrāva sev līdzi pa upi pludinātos baļķus, appludināja upei tuvākās Bauskas vecpilsētas ielas un sagrāva daļu no Mēmeles tilta.[1]
1928. lietainā vasara izraisīja plūdus daudzviet Latvijā un Igaunijas dienvidos. Šajos gados notika aktīva mežā izcirsto baļķu pludināšana pa upēm uz kokzāģētavām Bauskā, Jelgavā un Rīgā. Jau jūnija sākumā pie Mēmeles tilta bija izveidojies bīstami liels baļķu sanesums.[2] Taču lielie plūdi sākās pāris nedēļas vēlāk, kad Mēmeles ūdeņu spiediens pārrāva baļķu nosprostojumus kādus četrus kilometrus pirms Bauskas, un straumes nestie baļķi sablīvējās pie Mēmeles tilta. Lietavu dēļ 20. un 21. jūnijā Mēmelē bija dubultojies ūdens daudzums. Milzīgais baļķu aizsprosts aizdambēja upi un pacēla ūdens līmeni par 6 metriem virs normas, appludinot daudzas pilsētas ielas.
Pārplūdusī upe rāva sev līdzi slikti nostiprinātos baļķu plostus, kas sablīvējās pie Mēmeles tilta, veidojot koka aizsprostu. Upmalas ēkas un ieliņas applūda. Piektdien, 22. jūnijā 4.00 no rīta straumes nestie baļķi izlauza ap 10 metrus garu tilta posmu. Ūdens un baļķi daļēji sagrāva vairākas ēkas. Upes ūdens izrāva sev ceļu gar upes krastu vecpilsētas pusē, aizskalojot un daļēji sagraujot upmalas šķūnīšus, ebreju sinagogu un dažas citas ēkas.[3]
Visvairāk plūdos cietušas vācietim Štēbenam piedrošās Lejas dzirnavas, kam nodarītie zaudējumi sasnieguši 8 miljonus rubļu, bet Teodora Lodiņa alus darītavai nodarīti zaudējumi par 300 000 rubļiem.
Plūdu sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākot ar 23. jūnija vakaru ūdens krities jau par 3 metriem, atstājot aiz sevis baļķu sanesumus. Baļķu aizvākšanu sāka organizēt Bauskas pašvaldība, piesaistot šiem darbiem 350 strādniekus.[4]
Pilsētas dāmas, notāra Jura Varenā kundzes, Latvijas Sarkanā Krusta Bauskas nodaļas priekšnieces vadībā izveidoja palīdzības komiteju, kas izmantoja Sarkanā Krusta piešķirtos līdzekļus, lai plūdos cietušajiem pāris nedēļas izdalītu pārtiku — zupu, maizi, sviestu, gaļu, zivis, cukuru u.c. Pirmajās dienās palīdzību saņēmuši 300 cilvēki, katram dienā piešķirta palīdzība 64 santīmu apmērā.
Sagrautais tilts nozīmēja, ka Bauskai vairs nebija sauszemes satiksmes ar 16 no apriņķa 20 pagastiem. Apstājās tirdzniecība tirgū un samazinājās rūpniecības apjomi. Jau dažas nedēļas vēlāk zirgu satiksmei tika atklāts plosta tilts, bet gājējiem tika uzbūvēta koka laipa.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Bauska pēc leelās pluhdu katastrofas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 7. februārī.
- ↑ «Pluhdi Bauska». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 7. februārī.
- ↑ «Leelo pluhdu izpostitā Bauska». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 7. februārī.
- ↑ «Plūdu breesmas strauji mazinas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 7. februārī.