Bauskas rātsnams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bauskas Rātsnams 2011. gada decembrī

Bauskas Rātsnams ir 17. gadsimtā celts rātsnams Bauskā, kas pēc tā uzcelšanas bija lielākais un greznākais rātsnams visā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 2011. gadā pabeigta tā rekonstrukcija un tas ir atguvis pirmatnējo izskatu.[1] Pašlaik Bauskas rātsnamā atrodas tūrisma informācijas centrs un izstāžu zāle.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1615. gada 18.decembrī Zemgales hercogs Frīdrihs Bauskas pilsētai deva atļauju celt savu rātsnamu. 19. gadsimta vidū, pilsētas rāte nolēma nojaukt avārijas stāvoklī esošo rātsnama zvanu torni, kā zvans sasauca pilsētniekus uz sanāksmēm rātslaukumā. 1869. gadā ēkai nojauc otro stāvu, izveidojot neizteiksmīgu vienstāva namu, kam veiktas vairākas pārbūves. Rātsnams tolaik bija vienīgais mūra nams pilsētā, atskaitot Sv.Gara baznīcu. Kādā 1657. gada dokumentā pieminēts rātsnama vīna pagrabs.

Arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka vienstāva mūra ēka šeit bijusi jau pirms 1615. gada, kas pēc hercoga Frīdriha piešķirtās privilēģijas pārtapusi par divstāvu ēku ar torni. Nav zināms gads, kurā tika pabeigta divstāvu rātsnama būve. Senākā celtne varētu būt tapusi 16. gadsimta beigās, kad, pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1584. gada rīkojuma, tika likvidēta Vairogmiesta apbūve pie Bauskas pils un izveidota jauna pilsētveida apmetne tagadējās vecpilsētas vietā. Izrakumos atrastie glazēto krāsns podiņu fragmenti liecina par greznām krāsnīm

Rekonstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rātsnama rekonstrukcijas projekta izstrādei vērtīgākais izejmateriāls bija 1840. gada uzmērījumi ar fasāžu zīmējumiem. Ņemot vērā, ka drīz pēc tam, 1852. gadā, tika nojaukts tornis un 17 gadus vēlāk — otrais stāvs, tad šos materiālus var uzskatīt par neaizstājamiem.

Bauskas rāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bauskas rāti 17. gadsimtā veidoja birģermeistars, pilsētas fogts un pieci rātskungi. Rātskungus un birģermeistaru ievēlēja uz mūžu. Kad kāds rātskungs nomira, tad atlikušie viņa vietā izvēlējās citu no pilsētas namnieku vidus. Par birģermeistaru ievēlēja kādu no rātskungiem. Rātei bija arī tiesu varas funkcija. Fogts sprieda tiesu pilsētas iedzīvotājiem, bet šis spriedums stājās spēkā, kad to bija apstiprinājusi rāte. Rātes tiesas spriedumus varēja pārsūdzēt tikai hercoga galma tiesā. Namnieki nedrīkstēja pa tiešo sūdzēties pilskunga vai galma tiesā, no sākuma sūdzību vajadzēja skatīt rātes tiesā.

Tranzīttirdzniecības preču svēršana un muitas iekasēšana notika pilsētas rātsnamā, tādējādi papildinot pilsētas kasi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Bauskas rātsnamā pabeigti visi rekonstrukcijas darbi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 16. oktobrī.
  2. «Ēka pirms rekonstrukcijas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 16. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]