Bazilisks

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mitoloģisku būtni. Par citām jēdziena bazilisks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Bazilisks, 1640. gada zīmējums
Bazilisks un zebiekste, 17. gs. zīmējums

Bazilisks (no grieķu: βασιλίσκος — 'karalītis') ir mitoloģisks radījums - čūsku karalis, kam parasti piedēvēts lauvas, ķirzakas,čūskas vai pūķa izskats un spēja nogalināt ar savu elpu vai skatienu.[1]

Plīnija apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romiešu enciklopēdists Plīnijs Vecākais (23. gads - 79. gads) savā darbā "Dabas vēsture", VIII grāmatā apraksta bazilisku.[2] "Tā ir čūska, kas dzīvo Kirēnes provincē un piedzimst augstākais divpadsmit pirkstu gara, un tai uz galvas ir balts plankums, kā diadēmas zīme. Ar savu šņākšanu bazilisks aizbiedē visas čūskas un pārvietojas nevis kā pārējās, daudzkārt locīdamies, bet gan līdz vidum lepni pacēlies. Viņš nogalina krūmus, pat nepieskaroties tiem, bet tikai uzpūšot tiem dvašu, viņš apsvilina zāli un pāršķeļ akmeņus - tik liels ir ļaunuma spēks."[2] Stāsta, ka reiz kāds bruņinieks vienu nogalinājis, bet pēc tam ārā plūstošā asins nogalinājusi gan jātnieku, gan zirgu. Valdīja uzskats, ka šo briesmoni var nogalināt tikai ar zebiekstes palīdzību. Zebiekste ir jāiemet briesmoņa alā, kuru var atrast pēc izdegušās, neauglīgās zemes, un tās smaka uzreiz nobeidz nezvēru.

Literatūrā un mākslā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bazilisks kā mītisks tēls plaši aprakstīts arī britu autores Džoannas Ketlīnas Roulingas grāmatu sērijā "Harijs Poters". Bazilisks ir viens no visšausmīgākajiem maģiskajiem dzīvniekiem. Dž. K. Roulingas grāmatā "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris" ir teikts, ka Hermione izlasa "No daudzajiem briesmīgajiem zvēriem un nezvēriem, kas staigā pa mūsu zemes virsu, neviens nav savādīgāks un nāvīgāks par bazilisku."[3]

Kā vedina domāt Dž. K. Roulinga, un arī no leģendām zināms, ka bazilisks cēlies no gaiļa vai vistas un čūskas vai krupja savienības. Daži mākslinieki, sekojot aprakstam burtiski, zīmē savādus briesmoņus, kuros apvieno šo dzīvnieku pazīmes. Tomēr daudz biežāk bazilisku attēlo kā čūsku ar kroni vai baltu laukumu uz galvas. Kobras, kam piemīt šīs pazīmes, varētu būt baziliska leģendu izcelsmes avots.

Aprakstos minēts, ka bazilisks var nogalināt arī no attāluma. Romiešu dabaszinātnieks Plīnijs ir teicis: "Tas nogalina visus kokus un krūmus un ne tikai tos, kam pieskaras, bet tos, ko tikai skārusi viņa elpa. Viņš aizdedzina zāli un sadragā akmeņus, tik ļoti nikns un briesmīgs viņš ir."

Dažos avotos ir aprakstīti trīs dažādu veidu baziliski: zelta bazilisks, kas var noindēt ar skatienu, otrs spļauj uguni, bet trešais kā gorgona Medūza no grieķu mitoloģijas rada tādas šausmas, ka upuri pārakmeņojas.[3]

Arī Viljams Šekspīrs lugā "Ričards III" ir minējis bazilisku. Galvenais varonis ļaunais Ričards nogalina savu brāli un uzreiz pieglaimojas brāļa atraitnei, cildinot viņas skaistās acis. Taču atraitni viņa komplimenti nesaista. Viņa atbild: "Kaut tās kā bazilisks tev nestu nāvi."[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://dictionary.reference.com/browse/basilisk
  2. 2,0 2,1 Umberto Eko "Neglītuma vēsture", 2008, Jāņa Rozes apgāds, ISBN 978-9984-23-287-4
  3. 3,0 3,1 3,2 "Deivids Kolberts "Kas ir kas Harija Potera pasaulē?". 16. lpp., ISBN 9984-23-076-7