Baznīcslāvu valoda

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baznīcslāvu valoda
словѣньскыи ѩзыкъ
Valodu lieto: Austrumeiropa
Valodas izmiršana: tikai liturģiskā valoda
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Slāvu
  Dienvidslāvu
   Austrumu
    Baznīcslāvu valoda 
Rakstība: Glagolica, kirilica
Valodas kodi
ISO 639-1: cu
ISO 639-2: chu
ISO 639-3: chu

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda[1] jeb senmaķedoniešu valoda[2][3][4] bija senākā literārā slāvu valoda, kas tika attīstīta uz Saloniku reģiona 9. gs. slāvu dialekta pamata. Galveno ieguldījumu valodas attīstībā deva Bizantijas grieķu[5] misionāri Svētie Kirils un Metodijs, kas šajā valodā veica Bībeles un citu rakstu tulkojumus no grieķu valodas. Baznīcslāvu valoda joprojām tiek lietota kā vairāku slāvu tautu pareizticīgo baznīcu liturģiskā valoda.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Par pasaules valodu un valodu grupu nosaukumiem latviešu valodā». Latvijas Vēstnesis. 2006. gada 19. jūlijs. Skatīts: 2008. gada 12. oktobrī.
  2. R. E. Asher, J. M. Y. Simpson. The Encyclopedia of Language and Linguistics, p. 429
  3. Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press, (2000) p. 26
  4. Benjamin W. Fortson. Indo-European Language and Culture: An Introduction, p. 374
  5. Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press (2000) p. 27

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]