Bedre (mūzikas grupa)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bedre
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Žanri synth, pankroks
Darbības gadi 1987-1990
Dalībnieki

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas synth/punk grupa "Bedre" radās 1987. gadā Annas ielas Tehniskās jaunrades namā. To izveidoja šūšanas pulciņa dalībnieki Jānis Sils (1971—2021), Jurģis Krāsons (1970) un Daniels Zaikins (1970). ANNAS2 pagrabs arī kļuva par grupas galveno bāzes vietu.[1][2]
Trīs gadu laikā (1987—1989) grupa ierakstīja un pašu spēkiem izdeva piecus albumus (divi no tiem — Jāņa Sila solo), atstājot spēcīgu iespaidu uz citām pagrīdes mūzikas grupām.[3] Uz ierakstiem savus un grupas Jumprava sintezatorus Bedrei aizdeva Aigars Grāvers. Daļa Bedres/ Jāņa Sila solo ierakstu tika veikti 1988. gada augustā/septembrī pa naktīm Rīgas Sporta manēžā, izmantojot rokoperas "Lācplēsis" aparatūru. 1988. gadā grupa nospēlēja sešus koncertus, daļa kuru beidzās ar kautiņiem ar skatītājiem.[4]
"Pirmā iespēja tikt uz skatuves bija 17.PTS. Taču turienes vietējais komjaunatnes līderis mūsu tekstus uzskatīja par pārāk radikāliem. [..] Bedres jaunākie plāni ir — tikt pie labiem instrumentiem un spēlēt uz sintezatoriem spīdmetālu." (Jānis Sils intervijā Daigai Mazvērsītei).[5]
1990. gadu sākumā grupas līderis Jānis Sils emigrēja uz ASV, kur dažu gadu laikā veica ierakstus ar skatuves vārdu “U.S.O.C.A.” Jurģis Krāsons turpināja muzicēšanu ar grupām “Ģenerālis Burts” un “Rīgas Viļņi”, vēlāk pievēršoties savai profesijai, kļūstot par atzītu latviešu mākslinieku un animācijas filmu režisoru.
1992. gadā, Silam atrodoties Latvijā, grupa Rīgā deva savu pēdējo koncertu.[2]
Uzturoties Latvijā, Sils vairākkārt viesojies Latvijas Radio 6 — Latvijas Universitātes radio NABA raidījumos, t.sk. “Bitīt matos” (2014),[6] “Absolūtais minors” (2021),[7] Naba. “Zibens pa dibenu” (2021).[8]

'Aleponija'[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupas muzicēšana bija cieši saistīta ar viņu izveidoto iedomāto 'valsti' Aleponiju, vai pat izrietēja no tās. Neskaitot Bedres trīs pamata dalībniekus, Aleponijā bija iesaistīti arī Māris Balodis, Alvils Balodis, Matīss Vegers, Andrejs Barševskis un, protams, Baltā Žurka, kas bija galvenais pielūgsmes objekts un augstākās sakrālās varas iemiesojums.
Viena no svarīgākajām devīzēm bija "PO!".
"PO uz visu. PO arī uz to, ja uz kaut ko nav PO!".

Atsauces mūzikā un kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupas Tukšā Muca albums "PO" (1990).
Grupas Depo albums "Alepo" (2002 Tornis).
Bārs 'Aleponija' (atvērts 2016, E.Birznieka-Upīša 22, Rīga).

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Alumīnija Olga" (1987)[2][9]
  • "Bezgalīgā monotonā vienveidība" (1988, J. Sila soloalbums)[2][4]
  • "Aprīļa eksgumētās potences" (1989, J. Sila soloalbums)[2]
  • "RZ pirmā erekcija" (1989)[2][10]
  • "Indifference" (1989)[2][10]

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmas «Bezjēdzība» un «White» — «Neatkarīgais latviešu roks» (1989 8. VLJK), kasete

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Grupa BEDRE un Aleponijas senatori" (1989)
  • U.S.O.C.A. "Limbaži Tour Live" (1993)
  • Jānis Sils & U.S.O.C.A - "Ir tikai viena latviešu tauta" (1994 Annas2, studija Deviņi)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]