Behemots (mitoloģija)

Nezvēri Behemots un Leviatāns Viljama Bleika zīmējumā.

Behemots (ivritā: בהמות, behemot; arābu: בהימות, bahīmūth vai בהמות bahamūt — "milzenis") ir mitoloģiska radība, kas minēta Ījaba grāmatas 40:15-24ː

"Bet palūko, te ir behemots, ko Es esmu radījis tāpat kā tevi! Tas ēd zāli kā katrs vērsis.
Bet palūko, kāds tam ir spēks viņa gurnos un to stiprumu, kāds viņa ķermenī!
Tas labprāt izstiepj taisnu un stingru savu asti kā ciedru koku, un viņa lielu dzīslas ir cieši sapītas cita ar citu.
Viņa kauli ir kā varā lietas caurules, viņa ģindenis kā izkalti dzelzs stieņi.
Viņš ir pirmais Dieva ceļos; viņa Radītājs ir piešķīris viņam arī zobenu.
Barību tam sagādā augstienes, kur visi lauku zvēri priecājas savā nodabā.
Tas snauž zem kupliem lotosa stādiem, paslēpies niedru un purvu augu aizsegā.
Lotosa krūmi rada viņam patvērumu ar savu ēnaino jumtu, un visapkārt tam ir upmalas kārkli.
Pat vareni upes uzplūdi neiedveš viņam bailes: viņš paliek paļāvīgā mierā arī tad, ja viņam pat visa Jordāna mutē smeltos.
Un kas gan to var sagrābt tieši no priekšas vai tam cauri nāsīm izdurt vadājamo saiti?

Metaforiski šīs mitoloģiskās būtnes nosaukumu izmantoja, lai aprakstītu īpaši lielu vai spēcīgu būtni. Latviešu valodā krievu valodas ietekmē par behemotu (begemotu) dēvē nīlzirgu, bet Mihails Bulgakovs darbā Meistars un Margarita Behemotu attēloja kā dēmonu, kas parādās kā liels, melns kaķis.