Behidže Borana
| Behidže Borana Behice Boran | |
|---|---|
|
| |
| Dzimšanas dati |
1910. gada 1. maijā Bursa, Osmaņu impērija |
| Miršanas dati |
1987. gada 10. oktobrī (77 gadu vecumā) Brisele, Beļģija |
| Politiskā partija | Turcijas Strādnieku partija |
Behidže Borana (turku: Behice Boran, dzimusi 1910. gada 1. maijā, mirusi 1987. gada 10. oktobrī) bija Turcijas politiķe, socioloģe un viena no ievērojamākajām kreisā spārna līderēm valstī.[1]
Viņa bija Turcijas Strādnieku partijas priekšsēdētāja un viena no pirmajām sievietēm, kas aktīvi darbojās Turcijas parlamentā kā sociālistiskās kustības pārstāve. 1965. gadā tika ievēlēta parlamentā.
Pēc militārajiem apvērsumiem Turcijā viņa vairākkārt tika arestēta un vēlāk dzīvoja trimdā. Pēdējos dzīves gadus pavadīja Beļģijas galvaspilsētā Briselē.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Behidže Borana piedzima laikā, kad Osmaņu impērija piedzīvoja savas pastāvēšanas beigu posmu. Viņa studēja socioloģiju Stambulas Universitātē, kur ieguva pamata akadēmisko izglītību. Vēlāk turpināja studijas Mičiganas Universitātē ASV, kur ieguva doktora grādu socioloģijā. Šī starptautiskā akadēmiskā pieredze būtiski ietekmēja viņas sociāli politiskos uzskatus.[2]
Pēc atgriešanās Turcijā Behidže Borana uzsāka akadēmisko karjeru kā socioloģijas pasniedzēja. Viņa bija viena no pirmajām socioloģēm valstī, kas pievērsās strādnieku šķiras, sociālās nevienlīdzības un industrializācijas procesu analīzei. Viņas darbi bieži atspoguļoja kritisku skatījumu uz kapitālismu un sociālo struktūru nevienlīdzību. Borana aktīvi iesaistījās politikā un kļuva par vienu no redzamākajām figūrām Turcijas Strādnieku partijā. 1965. gadā viņa tika ievēlēta Turcijas Lielajā Nacionālajā asamblejā, kļūstot par vienu no pirmajām sociālistiskajām politiķēm parlamentā.
Pēc 1960. gada militārā apvērsuma Turcijā politiskā vide valstī kļuva ievērojami nestabilāka, taču sākotnēji tas pavēra arī ierobežotas iespējas legālai kreiso partiju darbībai. Šajā periodā Turcijas Strādnieku partija nostiprināja savas pozīcijas, un Behidže Borana aktīvi piedalījās tās ideoloģiskajā un organizatoriskajā attīstībā. Situācija krasi mainījās pēc 1971. gada militārā memoranda, kad armija faktiski pārņēma kontroli pār valdību, lai ierobežotu kreiso kustību ietekmi. Tika uzsākta plaša represiju kampaņa pret sociālistiem, arodbiedrību aktīvistiem un intelektuāļiem. Šajā kontekstā Behidže Borana tika arestēta un apsūdzēta par pretvalstisku darbību un marksistiskas propagandas izplatīšanu. Turcijas Strādnieku partija tika aizliegta, un tās vadība, tostarp Borana, tika tiesāta. Viņai tika piespriests cietumsods, kuru viņa izcieta vairākus gadus.
Pēc atbrīvošanas viņas politiskā darbība Turcijā bija stipri ierobežota, taču viņa turpināja iesaistīties kreisajā kustībā, darbojoties gan publiski, gan puslegāli. Šis represiju periods būtiski ietekmēja viņas turpmāko dzīvi un noveda pie vēlākās emigrācijas pēc 1980. gada militārā apvērsuma.
Pēc 1980. gada militārā apvērsuma Turcijā Behidže Borana bija spiesta doties trimdā. Viņa apmetās uz dzīvi Beļģijā, kur turpināja politisko darbību emigrācijā, cenšoties apvienot turku kreisos spēkus ārpus valsts.
Murusi 1987. gadā Briselē.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ L. A. Times Archives. «Behice Boran; Pioneer Woman in Turkish Politics». Los Angeles Times (en-US), 1987-10-14. Skatīts: 2026-04-01.
- ↑ Tuna, Oğul (2024-11-29). "59 Leftists from Turkey, Unite! Behice Boran in Brussels" (en). De Gruyter Brill. doi:10.24415/9789400604551-060/html?srsltid=AfmBOoo5JefNENO-R-rPOH1l0I362IzaPOu80crUSzCzDDvw3hDRBUbt.