Bejas kauja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°24′30″N 27°14′13″E / 57.40833°N 27.23694°E / 57.40833; 27.23694

Bejas kauja
Somu karavīru kapi Bejā.jpg
Somu karavīru kapi Bejā (ap 1930)
Datums1919. gada 22. februāris
VietaJaunalūksnes pagasts
IznākumsLatvijas SPR armijas uzvara
Karotāji
Pohjan Pojat (Põhja Pojad) emblem.png Ziemeļu zēniFlag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1918-1920).svg Padomju Latvijas armijas 6. strēlnieku pulks[1]
Komandieri
Hanss KalmsJūlijs Pētersons
Zaudējumi
9 kritušie

Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. februārī pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem. Somijas vēsturē pazīstama kā daļa no Alūksnes operācijas (somu: Marienburgin operaatiossa).

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas brīvības cīņu laikā Igaunijas 2. divīzija kopā ar Tartu partizānu bataljonu atbrīvoja Tartu un gar Tartu-Rīgas dzelzceļu uzbruka Valkas virzienā, kur pie Valkas apriņķa robežas notika Paju kauja. 31. janvārī igauņi kopā ar somu brīvprātīgajiem ieņēma Valkas pilsētu un iegāja Latvijas teritorijā. Īstenojot Igaunijas armijas vadības operatīvos plānus igauņu un somu vienības 1919. gada februārī turpināja uzbrukumu, lai sasniegtu līniju Ainaži-Sedas upe-Ape-Irboska. Pretēji Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Juhana Laidonera iecerei un stratēģiskajiem plāniem somu brīvprātīgo komandieris Hanss Kalms 19. februārī deva pavēli no Valkas doties uz Alūksni. 21. februāra rītā somi ieņēma Alūksni, kaujā zaudējot trīs virsniekus un 15 kareivjus. 22. februārī pa Valkas-Alūksnes dzelzceļu ieradās igauņu bruņuvilciens.

Kaujas gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. februārī somu brīvprātīgie no Alūksnes devās Krievijas robežas virzienā, bet pie Bejas notika sadursme ar Sarkanās armijas karavīriem. Kaujā krita deviņi somu karavīri,[2] septiņi tika apglabāti Bejas kapos.

Somu karavīri atgriezās Alūksnē un 24. februārī piedalījās Igaunijas neatkarības proklamēšanas pirmās gadadienas parādē, bet 26. februārī atgriezās Valkā.

Bejas kapos apglabātie somu brīvprātīgie:

  • Lauri Ahola (Sievi)
  • Erkki Hillilä (Oulu)
  • Juho Kejonen (Iisalmi)
  • Toivo Kuittinen (Loimaa)
  • Leo Murto (Matku)
  • Vihtori Nieminen (Jyväskylä)
  • Eino Schöneman-Soriola (Kuhmoinen)

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu zēnu pulku Igaunijas armijas vadība nosūtīja rezervē. Sarkanā armija sāka pretuzbrukumu, 6. latviešu strēlnieku pulks ieņēma Alūksni, bet līdz 15. martam arī Vastselīnas un Repinas pagastus Dienvidigaunijā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas kustības laikā kritušo somu karavīru piemiņai 1989. gada 2. februārī Bejas kapos uzlika baltu koka krustu un koka sētiņu, bet 2000. gada 7. maijā Bejas kapos atklāja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919. gadā." 1999. gada 17. oktobrī pie Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra atklāja somu karavīriem veltītu piemiņas plāksni.

2015. gadā Alūksnes pašvaldība pieņēma lēmumu atbalstīt Somijas Neatkarības cīņu tradīciju apvienības iniciatīvu izveidot Latvijas Brīvības cīņās Marienburgas (Alūksnes) kaujā 1919. gada 21. februārī kritušo Somijas brīvprātīgo karavīru piemiņas vietu pie Alūksnes dzelzceļa stacijas. Piemiņas vietas atklāšana paredzēta 2019. gada februārī.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ЛАТЫШСКИЕ СТРЕЛКИ В БОРЬБЕ ЗА СОВЕТСКУЮ ЛАТВИЮ (1918—1919) no: Латышские стрелки в борьбе за советскую власть 1917—1920. Воспоминания и документы / отв. ред. Я. П. Крастынь — Рига.: Издательство Академии Наук Латвийской ССР, 1962. — 524 с.(krieviski)
  2. Somu «Ziemeļu zēnu» cīņas Latvijā Juris Ciganovs 2015. gada 10. janvārī
  3. Veidos somu karavīru piemiņas vietu Alūksnē Evita Aploka 2016. gada 4. augustā