Beladonna

Vikipēdijas lapa
Melnā velnoga
Atropa belladonna L.
Melnā velnoga (Atropa belladonna)
Melnā velnoga (Atropa belladonna)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNakteņu rinda (Solanales)
DzimtaNakteņu dzimta (Solanaceae)
SugaMelnā velnoga (A. belladonna)
Melnā velnoga Vikikrātuvē

Beladonna, melnā velnoga jeb vilkoga (latīņu: Atropa belladonna) ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, klāts ar īsiem dziedzermatiņiem ar resnu daudzgalvainu sakneni un lielām zarainām saknēm. Stumbrs līdz 200 cm augsts, augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, stumbra augšdaļā pa divām, turklāt viena 3—4 reizes lielāka par otru. Ziedi brūni violeti vai netīri purpursarkani ar brūni violetām dzīslām, zvanveida, pa vienam lapu žāklēs. Auglis indīga, violeti melna, spīdīga, sulīga, daudzsēklu oga, ietverta zaļā kausā. Zied no jūnija līdz augšanas perioda beigām. Augļi sāk nogatavoties jūlijā.[1]

Augs savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos, sastopams Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā tiek kultivēts. Dārzu tuvumā var sastapt savvaļā.[1]

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu augu daļu sastāvā ir alkaloīdihiosciamīns, atropīns, skopolamīns. Auga preparātus plaši izmanto medicīnā kā pretspazmu un sāpes mazinošus līdzekļus.[1]

Melnās velnogas auglis

Auga ogas ir bīstamas bērniem, jo izskatās pievilcīgas un pēc garšas ir saldenas. 2—5 ogu apēšana bērnam (pieaugušam 10—20 ogas) var beigties nāvējoši.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Rubine, Skaidrīte Ozola, Vija Eniņa. Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana. Rīga : Zvaigzne, 1974. 76.—78. lpp.
  2. [1] Arhivēts 2006. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Committee for Veterinary Medicinal Products, Atropa Belladonna, Summary Report

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]