Belgradas Universitāte
| Belgradas Universitāte | |
|---|---|
| Универзитет у Београду | |
 | |
  Belgradas Universitāte  Belgradas Universitāte | |
| Dibināta | 1808. gads |
| Akadēmiskais personāls | 4 834 (2018–19) |
| Administratīvais personāls | 3724 (2016–17) |
| Studenti | 97 696 (2018–19) |
| Atrašanās vieta |
 Belgrada, Serbija44°49′07″N 20°27′27″E / 44.818611°N 20.4575°EKoordinātas: 44°49′07″N 20°27′27″E / 44.818611°N 20.4575°E |
| Mājaslapa | Oficiālā tīmekļa vietne |
 | |
Belgradas Universitāte (serbu: Универзитет у Београду) ir 1808. gadā dibināta universitāte Serbijas galvaspilsētā Belgradā. Senākā un lielākā universitāte valstī.
Universitāti kā Belgradas augstskolu (Београдска Велика школа) 1808. gadā nodibināja serbu sabiedriskais darbinieks Dositejs Obradovičs (Доситеј Обрадовић, 1739 – 1811). Starp 1838. un 1863. gadu tās nosaukums bija Belgradas licejs (Београдски Лицеј), bet 1905. gadā tā ieguva mūsdienu nosaukumu. 1968. gada 2. jūnijā Belgradas universitātē notika studentu demonstrācijas, kas bija pirmās protesta demonstrācijas Dienvidslāvijā pēc Otrā pasaules kara.
Universitātes bijušo un esošo studentu un pasniedzēju vidū ir politiķis Milovans Džilass (Милован Ђилас, 1911 — 1995), politiķis Zorans Džindžičs, atomfiziķis Ratko Janevs (Ратко Jанев, 1939 – 2019), lingvists Vuks Karadžičs (Вук Караџић, 1787 – 1864), zinātnieks Milutins Milankovičs (Милутин Миланковић, 1879 – 1958), politiķis Slobodans Miloševičs, vēsturnieks Georgijs Ostrogorskis, rakstnieks Milorads Pavičs, politiķis Boriss Tadičs, Slovēnijas politiķis Danilo Tirks, politiķis Aleksandars Vučičs, Melnkalnes politiķis Filips Vujanovičs.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Belgradas Universitāte.- Oficiālā tīmekļa vietne
|