Bendžamins Dizraeli

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Benjamin Disraeli)
Jump to navigation Jump to search
Bendžamins Dizraeli
Benjamin Disraeli
Benjamin Disraeli by Cornelius Jabez Hughes, 1878.jpg
Lielbritānijas premjerministrs
Amatā
1874. gada 20. februāris — 1880. gada 21. aprīlis
Priekštecis Viljams Gladstons
Pēctecis Viljams Gladstons
Amatā
1868. gada 27. februāris — 1868. gada 1. decembris
Priekštecis Edvards Smits-Stenlijs
Pēctecis Viljams Gladstons

Dzimšanas dati 1804. gada 21. decembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Miršanas dati 1881. gada 19. aprīlī (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Politiskā partija Konservatīvo partija
Paraksts Benjamin Disraeli Signature 2.svg

Bendžamins Dizraeli (angļu: Benjamin Disraeli; dzimis 1804. gada 21. decembrī, miris 1881. gada 19. aprīlī) bija britu politiķis un rakstnieks, Lielbritānijas premjerministrs.

Bija valdības loceklis četras desmitgades. Viņam bija nozīmīga loma mūsdienu Konservatīvo partijas izveidē 19. gadsimta vidū. 1848. gadā kļuva par toriju (vēlākā Konservatīvo partija) līderi. Trīs laikposmus 1852., 1858.—1859. un 1866.—1868. gadā bija finanšu ministrs. 1868. gada 27. februārī pirmoreiz kļuva par premjerministru. Viņš kļuva par pirmo ebreju ģimenē dzimušo premjerministru (pašlaik viņš ir arī vienīgais),[1] taču jau 1868. gada 1. decembrī atstāja amatu. Laikā no 1868. gada 1. decembra līdz 1874. gada 17. februārim bija opozīcijas līderis. Pēc tam vēlreiz kļuva par premjerministru, šoreiz amatā esot līdz 1880. gada 21. aprīlī. Ir vairāku romānu autors: "Koningsbijs" (1844), "Sibilla" (1845), "Tankreds" (1847).[2]

Dizraeli dzimis Blumsberijā, toreizējā Midleseksas grāfistes daļā. Viņa tēvs novērsās no jūdaisma pēc strīda savā sinagogā un līdz ar to jaunais Bendžamins 12 gadu vecumā kļuva par anglikāni. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem kļūt par pārstāvju palātas locekli, 1837. gadā viņam tas izdevies. 1846. gadā premjerministra Roberta Pīla valdīšanas laikā strīdi par importētās labības tarifiem sašķēla toriju partiju un Dizraeli kļuva par tās vadošo figūru.

Būdams torijs (vai Konservatīvais, kā daži no partijas biedriem sevi sāka saukt), Dizraeli simpatizēja dažiem čartistu mērķiem, uzstājoties par savienību starp zemes aristokrātiju un strādājošiem, cīnoties pret pieaugošo tirgotāju un jauno rūpnieku vidusšķiru. Kādu brīdi Dizraeli atbalstīja tā saucamo Jaunās Anglijas ideālistu grupu toriju partijas iekšienē, kura uzskatīja, ka zemes īpašnieku interesēs ir aizstāvēt nabadzīgās šķiras pret to apspiešanu no vidusšķiras biznesa puses. Tomēr Dizraeli par savas darbības galveno mērķi uzskatīja ārlietas, būdams ekspansionisma politikas atbalstītājs. Ar to viņš atšķīrās no liberāļu partijas ilgstošā vadītāja V. Gladstona, kuru vismazāk interesēja Britānijas loma Eiropas lietās. Par nopietnu Dizraeli karjeru veicinošo faktoru kļuva viņa ciešā draudzība ar karalieni Viktoriju, kurai viņš mācēja prasmīgi glaimot un ievirzīt sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanā. Šo karalienes attieksmi veicināja Dizraeli saskanīgā laulība, kas atbilda karalienes priekšstatiem par ģimenes jūtu svarīgumu arī valdības vadīšanas jomā.

Būdams atkārtoti premjerministrs (līdz 1880. gadam) Dizraeli ļoti veiksmīgi palīdzēja risināt kara iznākumu starp Otomanu un Krievijas impērijām Britu impērijas labā. Viņa darbošanās Berlīnes kongresā un diplomātiskā uzvara pār Krieviju nostiprināja Dizraeli reputāciju kā viena no vadošajiem Eiropas valstsvīriem. Par vienu no Dizraeli sasniegumiem bija britu iesaistīšanās Suecas kanāla akciju lielākās daļas pirkšanā toreiz Otomanu impērijas kontrolētajā Ēģiptē. Tomēr starptautiskie notikumi ievirzījās Konservatīvo partijai nelabvēlīgā gultnē dēļ neveiksmēm Afganistānā un Āfrikā. Tāpat nevēlēšanas atjaunot Labības Likumus saniknoja britu fermerus. Gadu pirms savas nāves Dizraeli pēc Konservatīvās partijas zaudētakjām vēlēšanās pāertrauca politisko darbību un pievērsās rakstīšanai, pabeigdams savu pēdējo romānu Endimionu neilgi pirms savas nāves.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Benjamin Disraeli The Earl of Beaconsfield». Number10.gov.uk. Skatīts: 2012. gada 25. jūlijā.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 615. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]