Benneta sala

Vikipēdijas lapa
Benneta sala
Benneta sala
Benneta salas ziemeļu krasts
Benneta sala (Krievija)
Benneta sala
Benneta sala
Benneta sala (Āzija)
Benneta sala
Benneta sala
Ģeogrāfija
Koordinātas 76°41′21″N 148°56′14″E / 76.68917°N 148.93722°E / 76.68917; 148.93722Koordinātas: 76°41′21″N 148°56′14″E / 76.68917°N 148.93722°E / 76.68917; 148.93722
Arhipelāgs Delonga salas
Platība 156,2 km²
Garums 29 km
Platums 12 km
Augstākais kalns Delonga kalns
426 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Sahas republika
Benneta sala Vikikrātuvē

Benneta sala (krievu: остров Беннетта, jakutu: Беннетт арыыта) ir neapdzīvota sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļos Ziemeļu Ledus okeānā, Delonga salu grupā, tā lielākā sala. Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Salas teritorija kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu 1881. gadā, dreifējot ar ledū iesalušo kuģi Jeannette, atklāja amerikāņa Džordža Delonga ekspedīcija. Nosaukta par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes New York Herald izdevējam Džeimsam Bennetam (James Gordon Bennett). Kādu laiku pēc atklāšanas tika uzskatīta par hipotētisko Saņņikova Zemi. 1902. gadā, mēģinot sasniegt Benneta salu, pazuda Eduarda Tolla ekspedīcija. 1903. gadā glābšanas ekspedīcija Aleksandra Kolčaka vadībā salā atrada pazudušās ekspedīcijas mantas — dokumentāciju, instrumentus un dienasgrāmatu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Delonga salu rietumos, Austrumsibīrijas jūrā. Tuvākā cietzeme ir 102 km attālā Žohova sala dienvidaustrumos. Salas reljefs kalnains, trešdaļu tās teritorijas klāj četri ledāji. Krasti klinšaini un lielākoties stāvi.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]