Benztriazols

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Benzotriazols)
Benztriazols

Benztriazola struktūrformula ar atomu numerāciju
Citi nosaukumi 1H-benztriazols; benzo-1,2,3-triazols;
azimidobenzols
CAS numurs 95-14-7
Ķīmiskā formula C6H5N3
Molmasa 119,12 g/mol
Blīvums 1360 kg/m3
Kušanas temperatūra 100 °C
Viršanas temperatūra 350 °C
Šķīdība ūdenī 20 g/l

Benztriazols (C6H5N3) ir slāpekli saturošs heterociklisks savienojums, kura molekulā ir kondensēts benzola gredzens un 1,2,3-triazola gredzens. Benztriazols ir bezkrāsaina kristāliska viela. Tam iespējamas divas tautomērās formas - ar ūdeņraža atomu pozīcijā 1 vai pozīcijā 2 (pirmā forma ir daudz stabilāka, bet pazīstami arī otrās formas atvasinājumi).

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Benztriazolu viegli iegūt, o-fenilēndiamīnam reaģējot ar slāpekļpaskābi.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā citi azimīdu tipa savienojumi (ar −N=N−NH− grupējumu), benztriazols ir ļoti noturīgs pret skābju un bāzu iedarbību, kā arī pret oksidētājiem un reducētājiem. Benztriazols un tā atvasinājumi ir ļoti vājas bāzes, turpretī veido stabilus sāļus ar metālu joniem.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmanto analītiskajā ķīmijā kā kompleksējošu aģentu un fotogrāfijā kā aizplīvurojuma novērsēju vielu. Benztriazola atvasinājumus lieto farmācijā kā pretsēnīšu, prettārpu un antibakteriālus līdzekļus.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • O. Neilands. Organiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1977, 710.-712. lpp.
  • П. Каррер. Курс органической химии. Ленинград: Государственное научно-техническое издательство химической литературы, 1960, 1009. lpp. (krieviski)