Berģi (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Berģi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Berģi
Bonaventūras muiža (klasicisms).
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Platība 5,706 km²
Iedzīvotāju skaits 2 942 (2018)
Transports
Autobuss 1. 28.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1024
Ārējā saite apkaimes.lv
Rožu ielas un Berģu ielas krustojums
Juglas ezers, Berģi

Berģi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Berģi (Baložkalns) un Berģuciems (Juglasparks). Berģu apkaime atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā. Tā robežojas ar Juglas (sauszemes savienojums tikai pa Brīvības gatvi), Bukultu un Brekšu (savienojums tikai pa ūdeni pāri Juglai (Berģupei)) apkaimēm, kā arī ar austrumu daļai pieguļošo Ropažu novada Garkalnes pagastu. Berģu apkaimes robežas ir Brīvības gatve, Padambis, Juglas ezers, Upes gals, Jugla (Berģupe) un pilsētas robeža.

Berģu apkaimes kopējā platība ir 5,706 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 345 metri. Noteiktās Berģu apkaimes robežas Rīgas pilsētas teritorijā ir skaidri identificējamas, tomēr kontekstā ar apkaimes austrumu daļai pieguļošo Berģuciema daļu Ropažu novada Garkalnes pagastu šīs apkaimes robeža vērtējama kā nosacīta, jo morfoloģiski un funkcionāli šī telpa ir vienota — atšķirība rodas tikai dēļ administratīvās pārraudzības. Pēc plānojuma struktūras ir izdalāmas divas Berģu apkaimes daļas — Berģi jeb Baložkalns apkaimes ziemeļu daļā un Berģuciems jeb Juglasparks apkaimes centrālajā un dienvidu daļā (Garkalnes pagasta Berģi telpiski un funkcionāli ir pieskaitāmi šai daļai). Attiecīgi Berģu apkaimē var runāt par diviem nelieliem lokālajiem centriem — ziemeļu daļā pie Brīvības gatves un dienvidu daļā ap Berģu ielu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berģu senākā vēsture var tikt saistīta ar vācu krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā Livonijas krusta karu laikā, kautgan jau pirms tam cauri Berģu teritorijai bija izveidots ceļš uz Krievzemi. 1221. gadā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, un tas noteica visas apkārtesošās teritorijas attīstību, kaut gan dambja vēsture daudz vairāk saistāma ar citu mūsdienu Rīgas apkaimi – Bukultiem. Apkārt Rīgas-Pleskavas ceļam sāka veidoties ciemati. Pirmais tilts pār Juglas ezeru Berģos atradies jau 1668. gadā. Par apdzīvotību Berģos esošās apdzīvotās vietas Baložu teritorijā ir saglabājušās liecības no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža.[2]

Bonaventuras muiža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Bonaventuras muiža

No 17. gadsimta šajā vietā atradās daļa no Bonaventuras (Baloža) muižas zemēm, kas nosaukta Zviedru Vidzemes laiku (no 1625. gada) muižas īpašnieka Bonaventura Millera vārdā. 1636. gadā muiža piederēja Egidijam Litkenam, viņa pēcnācējs leitnants Berents Litkens to 1710. gadā nodeva mantojumā kapteinim Laudonam. 1780. gadā muiža nonāca Jāņa Baloža (Johann Ballod) īpašumā. Vēlāk tā piederēja Francim Gustavam fon Lēvisam (Franz Gustav von Loewis), kura mantinieks muižu pārdeva Ādolfam fon Vulfam.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muižu atsavināja un tās teritorija pārgāja Valsts Bankas īpašumā. 1934. gadā bijušās muižas centrā ierīkoja Valsts stādu audzētavu. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte, tad Berģu astoņgadīgā skola un visbeidzot Brīvdabas muzeja direkcija. Baložu muižas veco ēku pārveda uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve. Muižas parkā mūsdienās atrodas 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka, kuras pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām. Muižas teritorijā bijusi ādas ģērētava, pienotava, etiķa fabrika, Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika.[3]

Baložu jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne).

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Patlaban muzejs aizņem 87,66 Ha lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā, Berģos. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei.

Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums – , kas raksturo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos. Apmeklētāji var iepazīties ar Kurzemē dzīvojošo lībiešu zvejnieku, Latgales krievu vecticībnieku saimniecībām. 1997. gada 16. maijā tika atklāta "Jaunsaimnieku" sēta kā liecinājums 1920. gada Agrārajai reformai.

Muzejā strādā amatnieki, svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus, izstāžu zālē var skatīt tautas lietišķās mākslas studiju un muzeja krājuma izstādes.

Viens no Brīvdabas muzeja eksponātiem

Veloceļš Centrs-Berģi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā[4] pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tika pabeigti veloceļa "Centrs – Berģi" būvniecības darbi. Tas ir līdz šim nozīmīgākais lietišķās velosatiksmes infrastruktūras projekts Rīgā, jo veloceļa maršruts ved cauri blīvi apdzīvotai, funkcionāli un ekonomiski aktīvai pilsētas daļai un savieno vairākas nozīmīgas pilsētas apkaimes kā Rīgas vēsturisko centru, Teiku, Šmerli, Juglu un Berģus.

Tramvajs uz Berģiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā tika izstrādāts detālplānojums 6. maršruta tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Berģiem. Tolaik satiksmes uzņēmumā pieļāva, ka tramvaja līnijas pagarināšana no Juglas līdz Berģiem varētu sākties pēc pusotra gada, tomēr projekts apstājās. Tramvaja līnija uz Berģiem bija saistīta ar savulaik aktīvajiem stāvparku izveides plāniem, kas tika īstenoti, lai veicinātu sabiedriskā un privātā autotransporta efektivitāti un atbrīvotu pilsētas centru no transportlīdzekļiem.

Tramvaja līnijas tuvumā bija plānots ierīkot stāvparku, kurā iedzīvotāji, kas uz Rīgu brauc ar privāto autotransportu, varētu auto atstāt.

Atbilstīgi Rīgas teritorijas plānojumam 2006.-2018. gadam Brīvības gatves un Jaunciema gatves krustojuma tuvākās apkārtnes teritorijas attīstības mērķis bija izveidot P&R (Park and Ride) stāvparku, kā arī pagarināt nu jau bijušo 6. maršruta tramvaju līdz šim stāvparkam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]