Pāriet uz saturu

Berhtolda glīvene

Vikipēdijas lapa
Berhtolda glīvene
Potamogeton berchtoldii (Fieber)
Berhtolda glīvene
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaCirveņu rinda (Alismatales)
DzimtaGlīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
ĢintsGlīvenes (Potamogeton)
SugaBerhtolda glīvene (Potamogeton berchtoldii)
Berhtolda glīvene Vikikrātuvē

Berhtolda glīvene (latīņu: Potamogeton berchtoldii) ir mainīga izskata glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā ir plaši sastopama Ziemeļamerikā teritorijās pola tuvumā, kā arī Eirāzijā, tostarp diezgan bieži visā Latvijas teritorijā. Augs veido grupas dažādos stāvošos ūdeņos.[1]

Berhtolda glīvene ir daudzgadīgs, 10—60 cm garš lakstaugs, kurš aug pilnīgi iegremdēts ūdenī. Stublājs ir tievs un cilindrisks. Lapas ir lineāras, 3—5 cm šauras, 0,1—0,15 cm platas, to gals ir strups un īsi dzeloņsmails. Lapām ir 3 garendzīslas, šķērsdzīslu nav. Malējās sāndzīslas ir izliektas, galā savienojas ar vidusdzīslu. Pielapes ir nelielas (garumā ap 1 cm), strupas, ātri nokrīt. Ziedu vārpa ir īsa un blīva (0,5—1 cm gara), ziedi 3—6 ir izvietoti mieturos. Ziedkopas kāts ir nedaudz garāks nekā vārpa. Auglis ir sīks un plakans riekstiņš (garumā 0,1—0,2 cm) ar īsu knābi un gludu šķautni. Zied jūlijā, augustā.

Vizuāli Berhtolda glīvene ir ļoti līdzīga sīkajai glīvenei (P. pusillus).[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]