Pāriet uz saturu

Beztabakas nikotīna spilventiņi

Vikipēdijas lapa
VELO

Beztabakas nikotīna spilventiņi ir patēriņa produkts iekšķīgai lietošanai, kas satur nikotīnu, bet nesatur tabaku.

Beztabakas nikotīna spilventiņa lietošana neparedz sadegšanas procesu. Lietojot šo produktu, netiek ieelpoti dūmi vai tvaiks. Lietotājs ievieto spilventiņu starp augšlūpu un smaganu. Beztabakas nikotīna spilventiņi tiek ražoti no dabīga nikotīna, kas iegūts no augiem, un pārtikas sastāvdaļām. Tiem var būt dažādas garšas un lielums. Lietošanas laikā saturs paliek spilventiņā. To nav jākošļā vai jāspļauj. Pēc lietošanas, beztabakas nikotīna spilventiņu utilizē kā sadzīves atkritumu.

Maldīgi ir salīdzināt beztabakas nikotīna spilventiņus ar snus un košļājamo tabaku, jo spilventiņu sastāvā nav tabakas vai citu ar to saistīto kancerogēno ķīmisko vielu. Līdzīgs ir abu produktu lietošanas veids, taču salīdzinājumā ar snus un košļājamo tabaku, nikotīna spilventiņiem nav nepatīkamas smaržas vai garšas, to dēļ nedzeltē zobi un netiek bojātas smaganas.

Beztabakas nikotīna spilventiņi ir radīti ar mērķi mazināt kaitējumu veselībai, respektīvi, tie ir organismam mazāk kaitīga alternatīva kā cigaretes.

Salīdzinot ar cigaretēm, beztabakas nikotīna spilventiņu sastāvā ir tikai pārtikas pildvielas un nikotīns. Otrkārt, atšķirīgs ir nikotīna uzņemšanas veids — smēķējot cigareti nikotīna deva tiek uzņemta straujāk un koncentrētāk.

Visi lielie pasaules tabakas ražotāji piedāvā beztabakas nikotīna spilventiņus, piemēram, British American Tobacco — ACE, LYFT un VELO, Swedish Match — ZYN, Kretek International — DRYFT, Japan Tobacco International — NORDIC SPIRIT. Beztabakas nikotīna spilventiņu popularitātei pieaugot, šī produkta ražošanai pievērsušās arī daudzas citas kompānijas, piemēram GN Tobacco, kas ražo WHITE FOX, Skruf Snus — SKRUF, AG Snus — SHIRO.

Beztabakas nikotīna spilventiņos pārsvarā ir pārtikas pildvielas, ūdens, sāls, aromatizētāji un nikotīns. Nikotīna saturs spilventiņos katra zīmola ražotājam var atšķirties, taču vidēji nikotīna līmenis vienā spilventiņā svārstās no 3 mg līdz 30 mg, visbiežāk — no 10 mg līdz 16 mg vienā spilventiņā.

Ir pieejami beztabakas nikotīna spilventiņi ar augļu aromātiem, piemēram:

  • melnā ķirša,
  • citrusaugļu,
  • piparmētras,
  • kafijas,
  • u.c. aromātiem.

Jāatzīmē, kaut arī produkts satur nikotīnu, kas ir atkarību veicinoša viela, beztabakas nikotīna spilventiņi nesatur citas ķīmiskas vielas, saistītas ar tabaku.

Neskatoties uz to, ka beztabakas nikotīna spilventiņi ir pieejami ar plašu garšu diapozonu, tie parasti netiek vērtēti kā patīkami kairinošās iedarbības dēļ mutē un rīkles augšdaļā.

Beztabakas nikotīna spilventiņu lietotāji pārsvarā ir tabakas (degošās un nedegošās) un nikotīna izstrādājumu lietotāji. Tie ir patērētāji, kuri meklē alternatīvu tabakas vai cigarešu lietošanai, pārsvarā ar vēlmi mazināt vai atmest smēķēšanu, vai uzņemt tikai nikotīnu. Norvēģijas Sabiedrības veselības institūta veiktā pētījumā tika secināts, ka viens no iemesliem, kādēļ orāli lietojami tabakas izstrādājumi tik sekmīgi palīdz atmest smēķēšanu, ir tas, ka tie nodrošina līdzsvarotāku nikotīna uzņemšanu.[1]

Ir fundamentāla atšķirība starp to, kā tiek uzņemts nikotīns, smēķējot cigareti vai lietojot beztabakas nikotīna spilventiņu. Atšķirīgs ir nikotīna koncentrācijas uzņemšanas veids — tikai 50% no beztabakas nikotīna spilventiņa sastāvā esošā nikotīna tiek absorbēti, pretēji smēķēšanas procesam, kura rezultātā tiek uzņemti aptuveni 80% — 95% nikotīna no cigaretes. Cigaretes dūmi ar pirmo ieelpu, it īpaši ja tā ir pirmā cigarete dienā, ļoti strauji paaugstina arteriālās asinsrites cirkulāciju.[2] Šīs izmaiņas organismā lietotājam rada pozitīvas sajūtas un var ievērojami veicināt atkarību no cigarešu lietošanas.[3]

Atšķirīga ir arī nikotīna uzsūkšanās — smēķējot cigareti, nikotīns organismā absorbējās daudz ātrāk kā tad, ja tas organismā nonāk no beztabakas nikotīna spilventiņa. Kā arī no cigaretes tiek uzņemta lielāka tūlītēja nikotīna deva.[4] Nikotīna uzņemšana nav saistīta ar eiforijas un tādu sajūtu rašanos, kas salīdzināmas ar tādām narkotikām kā kokaīns un amfetamīns[5] un tīrā veidā nikotīns ir vājš atkarības pastiprinātājs.[6]

Uz beztabakas nikotīna spilventiņiem, kas nesatur tabaku, nav attiecināmi ES tiesību akti, izņemot Direktīvu 2001/95/EK par patēriņa preču vispārēju drošību.

Konkrētāk, uz šo produktu kategoriju neattiecas:

  • Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu, jo nikotīna spilventiņi, kas nesatur tabaku, neatbilst nevienai no direktīvā noteiktajām definīcijām. To ir apstiprinājusi Eiropas Komisija;[7]
  • Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, jo nikotīna spilventiņi, kas nesatur tabaku, nav paredzēti kā farmaceitisks produkts vai līdzeklis slimību ārstēšanai vai profilaksei. Nikotīns tiek pievienots izklaides vajadzībām, un tam nav labvēlīgas ietekmes uz cilvēku veselību;[8]
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 178/2002 par vispārīgiem principiem un prasībām pārtikas aprites tiesību aktos, jo saskaņā ar šo regulu nikotīna spilventiņi, kas nesatur tabaku, nav pārtikas produkts, jo tos lieto orāli, pēc lietošanas izmetot, ne spilventiņi, ne to saturs netiek norīts. Zviedrijas Nacionālā pārtikas pārvalde ir atzinusi, uz pārtikas nozari attiecināmie tiesību akti neattiecas uz beztabakas nikotīna spilventiņiem.[9]

Tomēr vairākas ES valstis jau regulē vai pašlaik ir regulu izstrādes procesā, lai noteiktu šī produkta darbību, vienlaikus aizsargājot sabiedrības veselību. Vēl viens iemels regulu ieviešanai ir nekontrolējama bezdūmu tabakas izstrādājumu nelegālā tirdzniecība, kas radās 1992. gadā, kad tika aizliegts pārdot snus.[10] Aizlieguma rezultātā produkta pārdošana no oficiālās mazumtirdzniecības pārgāja uz nelegālo tirdzniecību, tādējādi zaudējot simtiem miljonu lielu ienākumu no nodokļiem, un dodot iespēju produktu pārdot nepilngadīgajiem.

Eiropas valstu pieredze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrija ir izmantojusi ES ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu klasifikācijas, marķēšanas un iesaiņojuma Regulu, nosakot, lai nikotīnu saturošie produkti tiktu marķēti ar visaptverošu brīdinājuma tekstu un brīdinājuma simboliem. Produkts ir iekļauts tabakas izstrādājumu monopola katalogā un, galvenokārt, tiek pārdots Austrijas licencētā mazumtirdzniecības uzņēmumā Tabaktrafik.

Dānijā 2019. gada beigās izstrādātajā rīcības plānā par tabakas nozari, beztabakas nikotīna spilventiņi tika iekļauti sarakstā un tiek regulēti tāpat kā citi tabakas izstrādājumi un tabakas aizstājēji. Turklāt šis rīcības plāns nosaka, ka produkts ir jāatbrīvo no aromatizētāja un vienkārša iesaiņojuma aizlieguma. Divus gadus pēc šī likuma stāšanās spēkā rīcības plāna sekas tiks izvērtētas, lai pārliecinātos, vai nepieciešami turpmāki pasākumi.

Čehijas parlaments apsver Čehijas Pārtikas un tabakas izstrādājumu likuma grozījumus, ar mērķi klasificēt beztabakas nikotīna spilventiņus kā beztabakas izstrādājumus, kas satur nikotīnu iekšķīgai lietošanai. Ierosinātais grozījums satur vairākus pasākumus, kas ir līdzīgi tam, kā pašlaik Čehijā tiek regulētas elektroniskās cigaretes, un to mērķis ir ieviest ražojumu noteikumus.

Zviedrijas Nacionālā pārtikas aģentūra ir noteikusi, ka nikotīna spilventiņi nav pārtikas produkts, tādējādi apstiprinot šī produkta tirdzniecību. Valdība ir iecēlusi īpašu komisāru, kura uzdevums ir sagatavot un ierosināt jaunu regulu par e-cigaretēm un nikotīna spilventiņiem. Priekšlikums ir jāiesniedz ne vēlāk kā 2021. gada 31. martā. Produktu kategorijai piemērs akcīzes nodoklis EUR 22 par kilogramu.

2020. gada martā Ungārijas nodokļu un muitas pārvalde šai produktu kategorijai noteica akcīzes nodokli EUR 54 (USD 62) par kilogramu.

Norvēģijas aptiekās nikotīna maisiņus pārdod arī kā nikotīna aizstājterapijas piegādes mehānismu, ko Norvēģijas Zāļu aģentūra apstiprinājusi smēķēšanas atmešanai un pārdod ar zīmolu Zonnic.

Igaunijā beztabakas nikotīna spilventiņu nozare tiek regulēta ar diviem tiesību aktiem: ar Tabakas likumu un Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumu. Produkta kategorija ir definēta kā “ar tabakas izstrādājumiem saistīti izstrādājumi” un noteiktā akcīzes nodokļa likme ir EUR 89,63 par kilogramu izstrādājuma neto svara.

  1. Norwegian Institute of Public Health. «Evaluation of harm reduction as a strategic element in tobacco work».
  2. 3. Henningfield, Stapleton, Benowitz, Grayson, & London. «Higher levels of nicotine in arterial than in venous blood after cigarette smoking.».
  3. 4. LeHouezec, 2003; West et al., 2000. «Dependence on Tobacco and Nicotine Products: A Case for Product-Specific Assessment».
  4. Foulds J, Ramström L, Burke M and Fagerström K, 2003. «Effect of smokeless tobacco (snus) on smoking and public health in Sweden».
  5. 6. Goldberg, Spealman, Risner, & Henningfield, 1983. «Control of behavior by intravenous nicotine injections in laboratory animals».
  6. Hughes, Rose, & Callas, 2000; Perkins, Gerlach, Broge, Fonte, & Wilson, 2001. «Reinforcing effects of nicotine as a function of smoking status».
  7. European Commission. «Meeting of the group of experts on tobacco policy».
  8. 9. ECJ, joined Cases C 358/13 and C 181/14, “Marcus D.’ and “G.’, ECLI:EU:C:2014:2060, paras 33, 37 and 46..
  9. «Livsmedelsverke Tobaksfritt snus är inte livsmedel».
  10. «Snus: EU Ban on Snus Sales».