Bezzudumu saspiešana

Vikipēdijas lapa

Bezzudumu saspiešana[1] ir datu saspiešanas algoritmu klase, kas ļauj pēc datu saspiešanas atjaunot visus sākotnējos datus bez zudumiem. Turpretī zudumradošā saspiešana[1] ļauj saspiest datus daudz mazākā izmērā, tomēr atjaunot tos var tikai daļēji, proti, zaudējot daļu informācijas.

Pamatojoties uz Dirihlē principu, neviens bezzudumu saspiešanas algoritms nevar saspiest visus iespējamos datus. Šī iemesla dēļ pastāv daudz un dažādu algoritmu, kas izstrādāti, ņemot vērā vai nu konkrētu ievades datu veidu, vai arī pieņēmumus par to, kāda veida redundanci (pārpalikumus) nesaspiestie dati satur.

Bezzudumu datu saspiešanu izmanto daudzās lietojumprogrammās, piemēram, ZIP failu formātā un GNU rīkā gzip. To bieži izmanto arī kā daļu no zudumradošās saspiešanas tehnoloģijām (piemēram, bezzudumu vidēja/sānu savienojuma stereo priekšapstrādē, izmantojot MP3 kodētājus un citus zaudējumus radošus audio kodētājus).

Bezzudumu saspiešana tiek izmantota gadījumos, kad ir svarīgi, lai sākotnējie un saspiestie dati būtu identiski vai nav vēlamas novirzes no sākotnējiem datiem. Tipiski piemēri ir dažādas programmas, teksta dokumenti un pirmkods. Tāpat arī daži attēlu failu formāti, piemēram, PNG vai GIF, izmanto tikai bezzudumu saspiešanu, bet citi, piemēram, TIFF un MNG, var izmantot gan bezzudumu, gan zudumradošās metodes. Audio formātus, kas saspiesti ar bezzudumu saspiešanas algoritmu, visbiežāk izmanto arhīva vai producēšanas vajadzībām, savukārt mazākus audio failus, kas saspiesti ar zudumradošās saspiešanas algoritmu, parasti izmanto atskaņotājos un citos gadījumos, kad ir ierobežota atmiņa vai precīza audio replikācija nav nepieciešama.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls (latviešu). Skatīts: 2020-12-18.