Biķernieku iela

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Biķernieku iela (Rīga))
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Biķernieku iela
Biķernieku iela
Biķernieku iela Biķernieku mežā
Ielas novietojums Rīgā
Riga Bikernieku iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Teika, Mežciems, Dreiliņi, Jugla, Brekši
Garums 9020 m
Joslu skaits 2—4
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 15. 16. 21. 31. 48.
Trolejbuss 13. 14. 17. 18.
Mikroautobuss 204, 263.
Biķernieku iela Vikikrātuvē

Biķernieku iela ir Rīgas iela, Vidzemes priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Juglas un Brekšu apkaimēs. Biķernieku iela sākas pie Gustava Zemgala gatve un Brīvības gatves krustojuma un iet līdz pat Rīgas pilsētas robežai, Juglas papīrfabrikas tuvumā. Kopējais ielas garums ir 9020 metri un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām. Nelielais posms no ielas sākuma līdz krustojumam ar bezvārda šķērsielu (ap 150 m) ir strupceļš, jo ielas brauktuve nav savienota ar Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojumu. Biķernieku ielu tās sākumā veido galvenokārt vecā mazstāvu apbūve[1] (līdz Laimdotas ielai), tālāk ir arī jaunāki daudzstāvu nami.

Biķernieku un Burtnieku ielas krustojums. Skats Mežciema virzienā.
Biķenieku iela Teikā
Biķernieku iela Dreiliņos
Biķernieku iela pie Juglas ielas
Biķernieku iela Brekšos
Biķernieku iela 6.JPG
Biķernieku iela Mežciemā

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļš uz Biķerniekiem (vācu: Bickernscher Weg, krievu: Биккернская дорога) minēts jau 1868./1869. gada Rīgas adrešu grāmatā (tas veda uz toreizējo Biķernieku jeb Biķeru draudzi Dreiliņu pagastā un Juglasmuižu). Paplašinoties pilsētas teritorijai, tas iekļauts pilsētas faktiskajās robežās (iela dokumentos minēta 1893. gadā). Posms caur Biķernieku mežu ielai pievienots 1922. gadā. Vācu okupācijas laikā iela saukta Bickernsche Straße. 1975. gadā Biķernieku ielai pievienota Gaismas iela Juglas papīrfabrikas ciematā. 20. gadsimta 50. gados ielā ierīkota trolejbusa līnija līdz Ķeguma ielai, kas 70. gadu beigās pagarināta caur Biķernieku mežu uz Mežciemu (Hipokrāta ielu)[2]. 1999. gadā, pārbūvējot toreizējo Brīvības gatves un Vairoga ielas krustojumu (sakarā ar Vairoga ielas dzelzceļa pārvada pabeigšanu), ielas sākuma daļa līdz 9. numuram pārveidota par strupceļu. Trolejbusa vadi šajā posmā noņemti, atklājot divvirzienu trolejbusa kustību pa Mazo Biķernieku ielu[3].

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biķernieku iela ir 9020 metrus gara iela Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Juglas un Brekšu apkaimēs. Tā sākas pie Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojuma, bijušās rūpnīcas VEF tuvumā (iela nav tieši savienota ar šo krustojumu). Sākotnēji iela kā divu joslu ceļš virzās austrumu—dienvidaustrumu virzienā.

Pie Biķernieku ielas 9. nama ielai klāt pieslēdzas Mazā Biķernieku iela. Netālu no "Zvaigznes grāmatu nama" Biķernieku iela krustojas ar Āraišu ielu, nedaudz tālāk tā veido arī savienojumu ar Struktoru ielu. Agrākās Rīgas ķīmiskās rūpniecības mašīnbūves rūpnīcas tuvumā ielai ir savienojumi ar Kastrānes ielu no vienas puses un Tālivalža ielu no otras puses, kā arī ar Burtnieku ielu. Nedaudz tālāk ielai ir savienojums ar Laimdotas ielu, savukārt, pie bijušā 7. trolejbusu maršruta galapunkta "Ķeguma iela" tā krustojas ar Ķeguma ielu. Veselības centra "Biķernieki" tuvumā (pie Biķernieku meža) ielai ir savienojumi arī ar Lielvārdes un Stirnu ielām. Sākot no krustojuma ar Lielvārdes ielu līdz pat pilsētas robežai Biķernieku iela ir maģistrālā pilsētas iela.

Tālāk iela virzās cauri Biķernieku mežam. Aiz Biķernieku meža iela pārtop par četru joslu ceļu (divas joslas katrā virzienā). Tāpat arī uzreiz aiz Biķernieku meža iela krustojas ar Stigu ielu, nedaudz tālāk tā veido savienojumu ar Ulbrokas ielu no vienas puses un Sergeja Eizenšteina ielu no otras puses. Lielveikala "SKY" tuvumā iela krustojas ar Hipokrāta ielu, aiz Frankiem — arī ar Kaivas ielu. Savukārt, Bērnu klīniskās slimnīcas tuvumā iela savienojas ar Juglas ielu, veidojot rotācijas apli. Posmā no Hipokrāta ielas līdz Juglas ielai iela virzās pa jaunizbūvētu trasi (vecā ielas trase, saukta par Veco Biķernieku ielu, atrodas tuvāk Frankiem).

Pēc krustojuma ar Juglas ielu tā vairāk pagriežas austrumu virzienā un atkal iet cauri mežam. Iela šķērso Piķurgu un krustojas ar Brekšu ielu. Brekšu apkaimē tai ir savienojumi ar Dīvajas, Ezernieku, Bebrenes, Sinoles un vēlreiz Bebrenes ielām (iela divreiz krustojas ar Bebrenes ielu, jo Bebrenes iela veido nelielu loku). Savukārt, Juglas papīrfabrikas ciematā iela divreiz krustojas ar Nautrēnu ielu (arī Nautrēnu iela veido loku). Biķernieku iela beidzas pie Rīgas pilsētas robežas, aiz pilsētas robežas iela turpinās kā P2.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biķernieku iela ir savienota ar šādām ielām:

Ievērojamas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski nozīmīgas celtnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biķernieku ielā 2 atrodas SIA "Jāņa Aldermaņa dārzniecība", kā arī SIA "Dārzi" dārzniecība. 20. gadsimta 20., 30. gados ēkā atradās A. Aldermaņa-Eltermaņa,vēlāk J. Aldermaņa puķu un sakņu dārzniecība. Padomju okupācijas laikā tur atradās uzņēmuma "Rīgas zieds" 22. ražošanas iecirknis, vēlāk - arī komercfirmas "Rīgas zieds" 2. dārzniecība.
  • Biķernieku ielā 4 atrodas Latvijas Pašvaldību mācību centrs. 20. gadsimta 80. gados ēkā atradās 42. mazbērnu novietne, kā arī, līdz 90. gadu vidum, Vidzemes priekšpilsētas Skolu valde.
  • Biķernieku ielā 13 atrodas Teodora Zaļkalna memoriālais muzejs. Muzejs iekārtots ēkā, kurā no 1936. līdz 1972. gadam atradās tēlnieka Teodora Zaļkalna darbnīca. 1930. gadu beigās namā dzīvojis arī gleznotājs, dekorators Eduards Lesiņš.
  • Biķernieku ielā 15 atradās mašīnfabrika un čugunlietuve "Vulkan". Tā tur darbojās 20. gadsimta 20. un 30. gados.
  • Biķernieku ielā 17 atradās kastu fabrika "Šaja Šanters un biedrs" un kokapstrādes fabrika "Latkast". Pēc 2. pasaules kara ēkā atradās Rīgas 4. mēbeļu un furnitūras rūpnīca, savukārt, no 1970. gadiem - mēbeļu fabrikas "Teika" cehs.
  • Biķernieku ielā 18 atradās G. Valdispīla mašīnfabrika un čugunlietuve, kas bija specializējusies tvaika turbīnu un hidroturbīnu ražošanā. Pēc 2. pasaules kara ēkā izvietojās Rīgas turbomehānikas, vēlāk - Rīgas ķīmiskās rūpniecības mašīnbūves rūpnīca.
  • Biķernieku ielā 19 atrodas Apgāda Zvaigzne ABC grāmatu veikals "Zvaigznes grāmatu nams". Grāmatu veikals iekārtots vienā no bijušās rūpnīcas "Sarkanā zvaigzne", kas tur atradās laikā no 1970. līdz 1980. gadiem, ēkām, kura ir tikusi restaurēta.
  • Biķernieku ielā 31 atradās J. Liepiņa rakstāmspalvu rūpnīca "Latpen". Rūpnīca tur darbojās 1930. gados.
  • Biķernieku ielas 37 namā 1930. gadu beigās notika evaņģēliski luteriskās Iekšmisijas dievkalpojumi.
  • Biķernieku ielā 52 līdz 2011. gadam atradās 7. trolejbusu maršruta galapunkts "Ķeguma iela". Galapunkts ierīkots 1958. gadā, atklājot trolejbusa līniju līdz Ķeguma ielai.
  • Biķernieku ielā 57 pēc 1. pasaules kara atradās J. Zvaigznes čuguna lietuve. Pirms tam ēkā bija darbojusies arī pirmmācības skola.
  • Biķernieku ielā 71 līdz 1990. gadu vidum bija darbojusies 59. pilsētas sakaru nodaļa.
  • Biķernieku ielā 73 1990. gados atradās Vidzemes priekšpilsētas ceļu policijas iecirknis. Pirms tam namā bija atradusies arī 75. namu pārvalde.
  • Biķernieku ielā 111a Padomju varas gados bija izvietojusies Biķernieku specializētā Pārvietojamā mehanizētā kolonna. Kopš 1992. gada tur darbojas firma "Amerikas auto".
  • Biķernieku ielā 121b atrodas SIA "Dārzniecība Rīga", tā ir specializējusies augļkopībā, biškopībā, dārzkopībā, u.c.
  • Biķernieku ielā 121c atrodas SIA "Rīgas dārzeņi" un garāžu kooperatīvs. Padomju varas gados tur atradās saimniecības "Rīga" siltumnīcas.
  • Biķernieku ielā 122, 124, 126 un 128 atradās Franku muižas (saukta arī par Kaulu muižu) ēkas. Franku muižas ēkas tika ievērojami pārbūvētas, pievienojot muižas zemes Gaiļu muižai 20. gadsimta sākumā. Mūsdienās no šīm ēkām daļēji neskarta ir palikusi tikai ēka ar numuru 126, pārējās ir tikušas nojauktas ap 2002. gadu. Ēku ar numuru 126 bija iecerēts pārbūvēt un izvietot tajā "Meža ciema" attīstītāju biroju, no vēsturiskās ēkas bija plānots saglabāt tikai sienas.
  • Biķernieku ielā 122-130 atrodas jaunuzbūvēts privātmāju ciemats "Meža ciems". Ciemats pilnībā tika pabeigts 2008. gadā. Tajā pavisam ietilpst 17 mājas un kopējā zemesgabala platība sasniedz 57 000 m2.[4]
  • Biķernieku ielā 140 atradās Biķeru draudzes skolas nams, kas tika celts 18. gadsimta 60. gados, reizē ar Biķeru baznīcu. Padomju varas gados ēka tika atsavināta un tajā tika iekārtotas vitrāžas darbnīcas. Mūsdienās ēkā atrodas SIA "Biķeru vitrāžas".
  • Biķernieku ielā 146 atrodas Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca (saukta arī par Biķernieku Katrīnas baznīcu). Baznīca celta no 1765. līdz 1766. gadam par apkārtnes iedzīvotāju saziedotiem līdzekļiem. Tā nosaukta par godu Krievijas imperatorei Katrīnai II. Baznīca 1985. gadā tika nodota LPSR Mākslas fondam, kas nepaspēju ēku restaurēt un iekārtot tajā izstāžu zāli. Pie Biķeru baznīcas atrodas arī kapi, saukti Biķeru draudzes kapi, to platība sasniedz 15,9 ha. Atsevišķs nodalījums kapos ir atvēlēts Neredzīgo pansionātā mirušajiem. Kapi daļēji slēgti 1984. gadā.
  • Biķernieku ielā 200 atrodas Brekšu muiža (saukta arī par Harma muižu). Padomju varas gados muižā atradās Rīgas 83. vidusskola, no 1990. gadu beigām — Rīgas Brekšu pamatskola. Mazā skolēnu skaita dēļ skola 2001. gadā tika slēgta.

Izglītības iestādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biķernieku ielā 33a atrodas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš". 1980. gados ēkā atradās 32. bērnudārzs "Delfīns".
  • Biķernieku ielā 45a atrodas Rīgas 236. pirmsskolas izglītības iestāde "Eglīte". Bērnudārza nosaukums 1980. gados bija "Joločka".

Tirdzniecības vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biķernieku ielā 19a atrodas salons "Kamīndizains". Agrāk numuri 19 un 19a skaitījās kā viena adrese, proti, Biķernieku iela 19.
  • Biķernieku ielā 21 atrodas veikals "Supernetto".
  • Biķernieku ielā 120 atrodas autosalons "Škoda". Autosalons atklāts 2003. gadā.
  • Biķernieku ielā 160 atrodas veikals "Rimi".

Degvielas uzpildes stacijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biķernieku ielā 115a atrodas degvielas uzpildes stacija Neste "Biķernieku".
  • Biķernieku ielā 120c atrodas degvielas uzpildes stacija Lukoil "Biķernieku".
  • Biķernieku ielā 121a atrodas degvielas uzpildes stacija Statoil "Mežciems".

Aptiekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biķernieku ielā 67 atrodas SIA "Biķeru aptieka". Ēkā jau no 1980. gadiem bija darbojusies aptieka (toreiz 47. aptieka).

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biķernieku ielā kursē 15., 16., 21., 31. un 48. maršruta autobusi, kā arī 13., 14., 17. un 18. maršruta trolejbusi. Pie Biķernieku ielas un Ķeguma ielas krustojuma bija arī 7. trolejbusu maršruta galapunkts "Ķeguma iela" (slēgts 2011. gadā). Biķernieku ielā kursē arī vairāki mikroautobusu maršruti.

  • 15. maršruta autobusi kursē Biķernieku ielas posmā no Stirnu ielas caur Biķernieku mežu līdz Hipokrāta ielai.
  • 16. maršruta autobusi kursē visas Biķernieku ielas garumā (no Mazās Biķernieku ielas līdz Rīgas pilsētas robežai), vienīgi atpakaļceļā — līdz Struktoru ielai.
  • 21. maršruta autobusi kursē tikai ielas posmā no Hipokrāta ielas līdz Kaivas ielai.
  • 31. maršruta autobusi kursē posmā no Stirnu ielas caur Biķernieku mežu līdz pat Juglas ielai.
  • 48. maršruta autobusi kursē tikai Biķernieku ielas sākumdaļā, posmā no Mazās Biķernieku ielas līdz Tālivalža un Kastrānes ielu krustojumam, atpakaļceļā — no Tālivalža un Kastrānes ielu krustojuma līdz Struktoru ielai.
  • 13. un 17. maršruta trolejbusi kursē Biķernieku ielas sākumā, no Mazās Biķernieku ielas līdz Tālivalža un Kastrānes ielu krustojumam, bet atpakaļceļā — no Tālivalža un Kastrānes ielu krustojuma līdz Struktoru ielai.
  • 14. maršruta trolejbusi kursē lielā Biķernieku ielas daļā, tie kursē posmā no Mazās Biķernieku ielas caur Biķernieku mežu līdz pat Hipokrāta ielai (atpakaļceļā no Hipokrāta ielas līdz Struktoru ielai).
  • 18. maršruta trolejbusi kursē ielas posmā no Stirnu ielas caur Biķernieku mežu līdz Hipokrāta ielai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 197. lpp.
  2. Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. SIA Drukātava, 2008, 70.—77. lpp.
  3. Rīgas trolejbuss. Hronoloģija 1996.—2000.
  4. «Vispārīgā informācija». www.mezaciems.lv.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]