Biķernieku trase

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°57′59″N 24°13′17″E / 56.9664°N 24.2215°E / 56.9664; 24.2215

Biķernieku trase
Bikernieku trases shema.svg
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Latvija, Rīga
Laika zona UTC+2
Sāka būvēt 1966. gadā
Atklāta 1968. gadā
Autotrase
Klājums asfalts
Garums 3,662 km
Pagriezieni 14
Apļa rekords 1:14,093 (Haralds Šlēgelmilhs, Dallara F304, 2006. gada 27. augustā, F3)
Mototrase
Klājums asfalts
Garums 3,580 km
Apļa rekords 1:38,480[1] (Andrejs Grīnbergs, 2014. gada 17. augustā, Superbike)
Motostadions
Klājums grunts
Garums 0,360 km
Apļa rekords 1:08 (Zdzislavs Ruteckis, 1988)

Biķernieku trase ir motoru sporta sacīkšu trase, kas atrodas Rīgā, Biķernieku mežā. Ziemā trase tiek izmantota slēpošanai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā pēc vairāku iespējamo variantu izpētes un novērtēšanas, kas atrodas Rīgas teritorijā, trasei par vispiemērotāko atzina 15 hektārus lielo zemes gabalu Biķerniekos.[2] Šī jaunās trases atrašanās vieta bija zināma jau no starptautisko motokrosu laikiem. 1962. gadā tika uzsākta trases projektēšana. Par sporta kompleksa direktoru iecēla Eduardu Kiopi, bet projekta vadītājs bija Gunārs Binde. Tika pieaicināta arī speciālistu grupa: Pēteris Dzenis, Jānis Roops, Kārlis Rība un Vilnis Vasulis. Īstenojamā projekta pirmajā kārtā tika iecerēts izveidot meistarības apli un kartodromu, bet otrajā kārtā ātruma apli sacensībām. Trases būvniecības laikā tika pieaicināti sportisti Kārlis Ošiņš un Arnolds Dambis.[2]

1966. gada janvārī tika uzsākta trases būvniecība. Pirmie sarežģījumi radās kartodroma un starta vietas izveidē, jo tur bija purvs un pazemes avoti, tādēļ vietām nācās purvu izrakt līdz pat septiņu metru dziļumam un piebērt to ar vairākiem desmitiem tūkstošu kubikmetru smilšu.[2] Daudzus darbus, ko trases būvniecības laikā nebija iespējams paveikt ar tehnikas palīdzību, paveica paši sportisti ar ģimenēm kā arī daudzi brīvprātīgie. Tehniskie un kvalitātes inspektori arī bija paši sportisti, kas vairākkārt izbraukāja trases līkumus, kurus nepieciešamības gadījumā vēlāk pārtaisīja.[2]

1966. gada 30. jūlijā tika atklāta sporta bāzes pirmā kārta ar sacensībām 3580 metrus garajā moto meistarības aplī. Sacīkstes norisinājās 50, 125, 175 un 350 cm3 motociklu klasēs, līdz 350 cm3 un līdz 750 cm3 motociklu ar blakusvāģi klasēs, tāpat savā starpā sacentās automobilisti, kartingisti, mopēdisti un riteņbraucēji.[2]

1967. gadā pabeidza trases otro kārtu, kas sevī ietvēra 3662 metrus garo ātruma apli autosportam. 1968. gada 11. augustā atklāja lielo apli. 1974. gadā atklāja motobola laukumu, kas kļuva par A grupas PSRS meistarsacīkšu arēnu. Pēc diviem gadiem riņķī motobola laukumam atklāja arī spīdveja sacīkšu celiņu. 1989. gadā moto stadionā norisinājās pirmais radio vadāmo automodeļu Eiropas čempionāts.[2]

Trases apsaimniekošanu šobrīd veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Trases apļu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielā auto trase (ātruma aplis)[3]
    • Garums: 3662 metri
    • Maksimālais platums: 16 metri
    • Minimālais platums: 10 metri
    • Segums: asfalts
    • Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 38
  • Mototrase (meistarības aplis)[3]
    • Garums: 3580 metri
    • Maksimālais platums: 16 metri
    • Minimālais platums: 8 metri
    • Segums: asfalts
  • Kartingu trase (kartodroms)[3]
    • Garums: 1227 metri
    • Maksimālais platums: 10 metri
    • Minimālais platums: 8 metri
    • Segums: asfalts
    • Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 17
    • Maksimālais mototehnikas skaits uz trases: 25
  • Mazā auto trase (ovāls)[3]
    • Garums: 1700 metri
    • Maksimālais platums: 16 metri
    • Minimālais platums: 10 metri
    • Segums: asfalts
    • Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 17
  • Lielais aplis (lielais apvienotais aplis)[3]
    • Garums: 5945 metri
    • Maksimālais platums: 16 metri
    • Minimālais platums: 10 metri
    • Segums: asfalts
    • Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 49
  • Meža aplis[3]
    • Garums: 2375 metri
    • Maksimālais platums: 10 metri
    • Minimālais platums: 8 metri
    • Segums: asfalts
    • Maksimālais automobiļu skaits uz trases: 23

Motosporta muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Biķernieku trases, S. Eizenšteina ielā atrodas Motosporta muzejs, kur ir izstādīta vēsturisko sacīkšu spēkratu ekspozīcija. Ekspozīcija sastāv no automobiļiem, moto tehnikas un formulām, kas ir piedalījušās sacensībās no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Īpašie muzeja eksponāti ir 1962. gadā ražotais sacīkšu ZIL 112 S, Jāņa Allika VAZ-2105 un Kārļa Ošiņa sacīkšu motocikls.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]