Bišu muiža

Bišu muiža (vācu: Bienenhof) ir agrākā muižas kungu māja ar parku Bišumuižas apkaimē Rīgas Pārdaugavā. Agrāk saukta arī īpašnieku vārdos par Šildera muižu vai Hilzena muižu (Schilderhof, Hilsenhof).

Vēsture

Senāko muižas kungu māju Katlakalna draudzes novadā uzcēla 1773. gadā, tās īpašniece bija Anna Katrīna Šildere, dzimusi fon Ramma, kuras gādībā sava mūža nogali Bišu muižā pavadīja izcilais komponists un Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels (1728—1788). 1784. gadā īpašumu mantoja viņas dēls Heinrihs Šilders un vēlāk mazdēls Mihaels Šilders. 1786. gadā muižu atklātā izsolē nopirka Rīgas Lielās ģildes tirgotājs Frīdrihs Hilzens.

Ap 1810. gadu par Bišu muižas īpašnieku kļuva tirgotājs un rātskungs Johans Jēkabs Brandenburgs (1778—1834),^[1] kurš 1811. gadā ieguva tiesības uz muižas zemes celt cukurfabriku. 1820. gados viņš uzcēla pašreizējo klasicisma stila muižas kungu māju. 1834. gadā Bišu muižu mantoja Jēkabs Brandenburgs jaunākais (1812—1878),^[2] kurš apprecējās ar tirgotāja meitu Malvīni Elīzabeti Pihlavu (Pychlau, 1819—1889). Viņš netālajā Jēkaba augstienē uzcēla jaunu dzīvojamo māju un saimniecības ēkas, nopirka blakus esošo dzirnavu gruntsgabalu un veco dzirnavu ēku pārbūvēja par eļļas fabriku. Visus šos īpašumus kopā sāka dēvēt par Bišu muižu. 1871. gadā Brandenburga eļļas fabriku nopirka Gumals Gustavs Knops, kurš to pārveidoja par papīrfabriku. Savukārt Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874. gadā nopirka Rīgas tirgotāji Kārlis Matīss Beitīns (Beythien) un Johans Jūlijs Šmits. Pēc Jēkaba Brandenburga nāves viņa dēls Pauls Augusts Brandenburgs mantojumā saņēma tikai daļu no kādreiz tēvam piederējušajiem īpašumiem — 36 6/10 pūrvietu lielo gruntsgabalu, kur bija izveidots Bišu muižas ēkas. 1879. gadā Pauls Brandenburgs apprecējās ar Džesiju Nipu (Nipp), 1885. gadā viņš nomira un īpašumu pārdeva.^[3] 20. gadsimta sākumā muižas īpašnieki bija Hebenštreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenštreita mantinieki, kuri Pirmā pasaules kara laikā muižas ēkas pameta.

Pēc 1920. gada zemes reformas bijusī muižas kungu māja piederēja dzīvokļu kooperatīvam "Mans nams", 1928. gadā to iekļāva kultūras pieminekļu sarakstā. Kooperatīvam neizdevās laikus atdot kredītus un 1930. gadu beigās ēka nonāca izsolē. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados muižas ēkā iekārtoja rūpnīcas "Rīgas stikls" administratīvās telpas, līdzās esošajās palīgēkās noliktavas.^[4]