Bieķensala

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 56°55′48″N 24°06′08″E / 56.93000°N 24.10222°E / 56.93000; 24.10222

Bieķensala (Rīga)
Bieķensala
Bieķensala
Bieķensalas atrašanās vieta Rīgā

Bieķensala jeb Benkena sala (vācu: Benkensholm) ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve. Tās maksimālais garums bijis 3,3 km, platums 0,6 km, augstums 1,5 – 3 m. No krasta to atdalīja tagad gandrīz aizbērtais Kīleveina grāvis (jeb Torņa grāvis, arī Masta grāvis), bet no Lucavsalas Bieķengrāvis.[1]

Tagad seno Daugavas pamatkrastu pie Bieķensalas iezīmē Jelgavas un Bauskas ielas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieķensala, Šlotmakera sala un Fridriķa muiža 1930. gada kartē.

Kā atsevišķa sala Bieķensala pastāvēja no 13. līdz 18. gadsimtam un aizņēma Daugavas ielejas palieni starp Kīleveina grāvi un tagadējo Mūkusalas ielu. 13. gadsimtā sala bija pazīstama ar lībiešu nosaukumu Lokersar, 1272. gadā nosaukta par Mestra jeb Ordeņmestra salu, bet savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 17. gadsimtā Zviedru Vidzemes laikā no salas nomnieka Hansa Benkena (Hans Beneken) vārda, kas minēts kā apsūdzētājs 1630. gada raganu prāvā pret kāda zemnieka sievu.[2][3]

Inženieris Gustavs Emanuēls fon Veismanis 1764. - 1782. gadā vadīja Daugavas dambja būvēšanu, vienā virknē tika savienotas sešas salas: Bieķensala, Mūkusala, Lielā Klīversala, Burkānu sala, Mazā Klīversala un Ķīpsala.[4] Kad 19. gadsimta beigās Kīleveina grāvja augšgalu aizbēra, tā saplūda ar Šlotmakera salu. Tagadējā apbūve izveidojās pēc 1950. gada.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija "Rīga". Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  2. [1] Hexenprocesse in Riga. Rigasche Stadtblätter No. 32, 1811. - 255 lpp.
  3. Latvju enciklopēdija. 4.sējums. ASV : Amerikas Latviešu Apvienība. 1990. 122. lpp.
  4. «citariga.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 11. jūlijā.