Biezpiena sieriņš
Biezpiena sieriņš ir ar glazūru klāts malta biezpiena batoniņš ar vai bez piedevām un pildījuma.
Gatavošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sieriņu gatavošanai izmantojamo biezpienu valcē līdz viendabīgai konsistencei. Biezpiena masai pievieno visas receptūrā paredzētās piedevas, un no maisījuma veido noteiktas formas un izmēra sieriņus. Tad biezpiena sieriņus atdzesē līdz 0—6 °C temperatūrai. Rūpnieciski tas notiek īpašos dzesēšanas tuneļos.[1]
Pēc atdzesēšanas sieriņus pārklāj ar glazūru. Glazēšanas temperatūra ir atkarīga no glazūras veida. Ja glazūra gatavota no sviesta, glazēšanas temperatūra ir 28—29 °C, taču ja tās pamatā ir augu eļļas, tad 39—40 °C. Lieko glazūru nopūš nost ar silta gaisu plūsmu. Kad glazūra sacietējusi, sieriņus iesaiņo.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā pirmos biezpiena sieriņus sāka ražot 1949. gadā Piena centrālē Rīgā, Valmieras ielā 2, ar nosaukumu „Mazulis”. Tos izstrādāja, lai bērnu ēdienkarti papildinātu ar biezpienu, un gatavoja biezpienu samaisot ar sviestu un cukuru, pievienojot vaniļu un glazējot ar šokolādi.[2] 20. gadsimta 60. gadu beigās, 70. gadu sākumā biezpiena sieriņu „Mazulis” sāka ražot arī Daugavpils piena kombinātā, bet 1975. gadā biezpiena sieriņa ražošanu tur pārtrauca un atsāka tikai pēc septiņiem gadiem.[3] 20. gadsimta 70. gados Piena centrālē uzstādīja mehanizētu biezpiena sieriņu ražošanas līniju, kas bija viena no pirmajām Latvijā radītajām pārtikas rūpniecības iekārtām.[2]
Latvijai atjaunojot neatkarību, bijusī Piena centrāle pārtrauca biezpiena sieriņa „Mazulis” ražošanu, bet 1993. gadā nodibinātā Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Rīgas piensaimnieks” Valmieras ielas ražotnē ar pārveidotu recepti sāka ražot biezpiena sieriņu „Kārums”, kura biezpiena masai vairs nepievienoja sviestu. Šobrīd klasiskā „Kāruma” sastāvā ir 63% biezpiens, kam pievienots cukurs un kā aromatizētājs izmantots vanilīns, bet glazūra veidota no sviesta, cukura, kakao pulvera. Sākotnēji uz „Kāruma” sieriņu iesaiņojumi bija attēlots kaķis, ko gadu vēlāk nomainīja vārna.[2] 2000. gadā „Mazuļa” ražošanu no „Latgales piena” pārņēma „Preiļu siers”.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 90.—91. lpp. ISBN 9984-596-37-0.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Ilze Šteinfelde (2020. gada 10. oktobris). "Kā top kulta našķis "Kārums"". Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2021. gada 28. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 "Sīvie konkurenti - Mazulis un Kārums". Diena. 2006. gada 14. augusts. Atjaunināts: 2021. gada 28. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Biezpiena sieriņš.
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |