Bika nacionālais parks
| Bika nacionālais parks | |
|---|---|
|
IUCN II kategorija (nacionālais parks) | |
 Bijušais karjers un Bēlkēs kalns | |
  Bika nacionālais parks  Bika nacionālais parks | |
| Atrašanās vieta |
 Ungārija |
| Tuvākā pilsēta | Miškolca |
| Koordinātas | 48°02′N 20°32′E / 48.04°N 20.53°EKoordinātas: 48°02′N 20°32′E / 48.04°N 20.53°E |
| Platība | 431,3 km2 |
| Dibināts | 1977 |
| Mājaslapa | https://www.bnpi.hu/en |
Bika nacionālais parks (ungāru: Bükki Nemzeti Park) ir nacionālais parks Ungārijas ziemeļdaļā, pie Miškolcas pilsētas rietumu robežas. Tas tika dibināts 1977. gadā kā trešais nacionālais parks valstī ar teritoriju 431,3 km2 (no kuriem 37,74 km2 ir paaugstinātas aizsardzības statusā). Kalnainais un mežainais Biks ir Ungārijas lielākais nacionālais parks, kas atrodas divās meģēs (novados), starp Silvāsvāradas ciemu Hevešas meģē un Miškolcas no centra 12 km esošo rajonu Lillafiredu Boršodas-Abaūjas-Zemplēna meģē. Bika ģeoloģiskās iezīmes ietver dažādus karsta veidojumus tā kaļķakmens kalnos - īpaši alas (kuras kādreiz apdzīvoja aizvēsturiskie cilvēki), kritenes un gravas. Parkā atrodas valsts garākā (4000 metri) un dziļākā (245 metri) ala Ištvānlāpa. Bika nacionālajā parkā ir atzīmētas deviņdesmit ligzdojošu putnu sugas, no kurām dažas tiek uzskatītas par apdraudētām.[1]
Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parkā ir Ungārijas plašākais meža veloceliņu tīkls un trīs šaursliežu dzelzceļu līniju (Salajkas ielejas, Lillafiredas un Felsētārkāņas) sliežu ceļi stiepjas 45 kilometru garumā.[1]
- Bikā ir divas alas, kas ir atvērtas apmeklētājiem: Ištvānlāpa un tufainā kaļķakmens Annas ala.
- Oslas Tautas muzejs: etnogrāfiskie ikdienas priekšmeti 20. gadsimta sākumā celtā zemnieku mājā, kas atrodas pie ieejas Horas ielejā.
- Tūkstošgades 2,1 km garā dabas taka un skatu tornis pie Silvāsvāradas,
- Bēlkes dabas taka: 5 km rāda Bēlkēs apgabala kultūras mantojumu, paša akmeņainā kalna ģeoloģisko uzbūvi, kā arī tajā dzīvojošo floru un faunu.
- Felsētārkāņas dabas taka – “trīskāršais aplis” iepazīstina ar apgabala augu un dzīvnieku dzīvi, Kēkezi akmeņaino aizu (0,8 km), Vārheģas (Pils kalna) ģeoloģisko veidojumu (10 km), Kijatices kultūras izrakumiem un bijušā Barātrētas klostera (6,5 km) vēsturi.
- Salajkas ielejas dabas taka (Silvāsvāradā) — populāra 34 km gara taka, kas ved gar līkumoto Salajkas straumi.[1]
Vatikāna projekts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Parkā bija jāatrodas Vatikāna "klimata mežam". KlimaFa ("Klimata koki") 2007. gadā aizsāka Sanfrancisko biznesmenis Rass Džordžs, kurš solīja uzveidot oglekļa kompensācijas projektu, kura mērķis būtu kompensēt Vatikāna oglekļa dioksīda izmešus.[2] Taču koki netika iestādīti. Intervijā Christian Science Monitor Tisakesi ciema mērs Lajošs Kišs norādīja uz tukšu apgabalu gar Tisas upi, kur bija paredzēts stādīt kokus. Avīze tolaik arī paziņoja, ka Vatikāns apsver "tiesiskas darbības, lai aizstāvētu Vatikāna reputāciju".[3]
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Salajkas upīte -
Kalapata kalna skatu tornis -
Rudens -
Vilcieniņš -
Bāņāsas alā
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Hungary - A love for life! | Bükk National Park - Karst plateau above the forests». web.archive.org. 2017-03-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-03-22. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ Catholic News Service, published 2007-07-13,. «Vatican signs up for a carbon offset forest». web.archive.org, 2008-07-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-05. Skatīts: 2023-05-31.
- ↑ «Carbon offsets: How a Vatican forest failed to reduce global warming». Christian Science Monitor. ISSN 0882-7729. Skatīts: 2023-05-31.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bika nacionālais parks.- Oficiālā tīmekļa vietne
|