Binokulārā redze

Vikipēdijas lapa

Binokulārā redze ir koordinēta abu acu sensoro un motoro sistēmu darbība, kas nodrošina vienlaicīgu abu redzes asu pagriešanos pret fiksācijas objektu, abu šī objekta monokulāru attēlu sapludināšanu vienā redzes tēlā un šī tēla lokalizēšanu atbilstošā telpas vietā.

Binokulārās redzes priekšnosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Katrā acī jābūt veselai tīklenes centrālajai bedrītei un efektīvam fokusēšanās mehānismam, lai uz abu acu tīklenēm varētu izveidoties divi asi un aptuveni vienādi skaidri attēli. Pie tam redzes asumam centrālajā bedrītē jābūt augstākam nekā jebkurā citā tīklenes vietā, lai uz acs ārējiem muskuļiem varētu tikt nosūtīts pietiekami stiprs impulss, kas nodrošinātu abu acu pagriešanos pret fiksējamo objektu un tā attēlu veidošanos uz tīklenes centrālajām bedrītēm.

2. Jābūt normāli funkcionējošiem acs ārējiem muskuļiem, kas varētu nodrošināt tādu acu novietojumu, kāds katrā konkrētajā situācijā būtu nepieciešams. Pie tam, runājot par redzes asu novietojumiem, literatūrā tiek atzīmēta to precīza horizontāla, vertikāla un torsionāla savstarpējā orientācija.

3. Jābūt efektīvi strādājošiem neirālajiem mehānismiem, kas uztvertu divus atsevišķos abu acu objekta attēlus un psiholoģiski sapludinātu tos vienā kopējā attēlā.

Binokulārās redzes līmeņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Bifoveālā fiksācija ir tīkleņu centrālās daļas bedrīšu fiksācija uz objektu.

Bifoveālā fiksācija ir zemākais binokulārās redzes līmenis. Vislabākais redzes asums ir koncentrēts 1°-2° lielā foveolas apgabalā. Parasti, cilvēkam skatoties tieši uz objektu, tiek uztverts dubultattēls, kurš smadzenēs tiek analizēts un integrēts. Ja cilvēkam ir bifoveālā fiksācija, tad ar to tiek apmierināts binokulārās redzes zemākais līmenis. Šādos gadījumos nekonstatē patoloģiskas izmaiņas, proti, binokulārie testi (Schober, Worth, Maddox[1] un Bagolini) tiek atbildēti pareizi.

2. Fūzija ir divu acs retinālo (tīkleņu) attēlu pārveidošana par vienkāršu redzes fenomenu.
Fūzija ir redzes analizatora spēja sapludināt divus attēlus, kuri veidojas uz abu acu tīklenēm skatoties uz objektu, kas atrodas Panuma zonas robežās[2] un kam piemīt noteikta binokulārā disparitāte, vienā kopējā redzes tēlā smadzenēs.

3. Stereoredze (stereopse) ir objektu relatīvā attāluma novērtēšana ar disparitātes palīdzību.

Stereoredze ir augstākais binokulārās redzes līmenis, kas nodrošina spēju orientēties telpā, noteikt relatīvo attālumu telpā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dolman P. “THE MADDOX ROD SCREEN TEST”, Trans Am Ophthalmol Soc. 1919;17:235-249.
  2. «Webvision». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. martā. Skatīts: 2009. gada 21. decembrī.