Bioloģiskie pigmenti

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bioloģiskais pigments)
Jump to navigation Jump to search

Bioloģiskie pigmenti jeb biohromi (no grieķu: βίος, bios — 'dzīvība' un χρῶμα, hromos — 'krāsa') ir tādi dzīvo organismu audos dabīgi esoši organiskie savienojumi, kuriem piemīt selektīva krāsu absorbācija.

Augu pigmenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hloroplastu šūnas, kuru sastāvā ir zaļais pigments — hlorofils.

Augiem piemīt spēja saistīt gaismas enerģiju, jo tie sintezē piemērotus pigmentus. Pastāv četras pigmentu grupas: hlorofili, karotinoīdi, fikobilīni un antociāni. Pigmentiem ir ļoti svarīga loma fotosintēzes norisē. Hloroplasti ir visnozīmīgākās plastīdas augu šūnā. Pigmenti veido apmēram 10% no hloroplastu sausnas.[1]

Hlorofils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Hlorofils

Hlorofils ir zaļš pigments, kas redzamās gaismas spektrā absorbē sarkano un violeti zilo spektra daļu. Nosaka augu zaļo krāsu. Pēc ķīmiskās uzbūves hlorofili ir tetrapirolu kompleksi. Starp pirola gredzeniem molekulā atrodas magnija atoms. Molekulu uzbūve ir līdzīga porfirīna struktūrai. Pastāv divi veidi augos: hlorofils a un hlorofils b[1], bet kopumā līdz šim noteikti pieci hlorofila tipi [2]

Karotinoīdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karotinoīdi rada oranžo krāsu lielākajai daļai dārzeņu un augļu.
Pamatraksts: Karotinoīdi

Karotinoīdi ir sarkanas, oranžas vai dzeltenas krāsas pigmenti, kas absorbē zilo un violeti zilo spektra daļu. Pēc ķīmiskās uzbūves tetraterpēni vai tetraterpenoīdi. Pilda vairākas svarīgas funkcijas: fotosintēzes procesā palielina gaismas daudzumu, ko absorbē fotosintēzes pigmenti, novērš fotooksidatīvo kaitējumu.[3] Cilvēku organismā darbojas kā antioksidanti. Pigmentus iedala divas grupās: ksantofilos un karotīnos. Augos visizplatītākie no šiem pigmentiem ir ß-karotīns (oranžs pigments), luteīns (dzeltenais pigments) un likopēns (sarkanais pigments).[4]

Antociāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atraitnīšu ziedlapiņu violeto krāsu rada tajās esošie antociāni.
Pamatraksts: Antociāni

Antociāni ir flavanoīdu pigmenti, visizplatītākie augu valstī. Pēc ķīmiskās uzbūves — glikozīdi. Piešķir augiem zilu vai sarkanu krāsu, atkarībā no vides pH.[5] Šķīst ūdenī. Fotosintēzē antociāni nepiedalās. Augu lapās antociāni sintezējas, ja hlorofila daudzums samazinās. Antociāniem liela nozīme ir zemā temperatūrā. Ar antociāniem absorbēta gaismas enerģija pārvēršas siltumā un palīdz sasildīt lapas. Ir novērots, ka antociānu uzkrāšanos veicina ne tikai zema temperatūra, bet arī ievainojumi, traucējumi minerālās barošanās procesā un dažu minerālvielu trūkums.[1][6]

Fikobilīni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Fikobilīni

Sarkanie un zili pigmenti, sastopami sārtajās un zilzaļajās aļģēs. Absorbē zaļo un dzelteno gaismas spektru. Pēc ķīmiskās uzbūves – pirolu gredzenu ķēde. Pastāv kompleksā ar ūdeni šķīstošām olbaltumvielām — fikobiliproteīni. Aļģēs visvairāk sastopami ir sarkanie fikoeritrīni un zilie fikocianīni. Fikoeritrīnu un fikocianīnu attiecība ir atkarīga no gaismas spektrālā sastāva ūdenī. Pastāv četri fikobilīnu veidi: sarkanais fikoeritrobilīns, oranžais fikourobilīns, zilie fikoviolobilīns un fikocianobilīns.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Helēna Mauriņa. Augu fizioloģija. Rīga : Izdevniecība Zvaigzne, 1987. 357. lpp.
  2. Scheer, Hugo; Neilan, Brett A.; Cai, Zheng-Li; Willows, Robert D.; Schliep, Martin; Chen, Min (2010-09-10). "A Red-Shifted Chlorophyll" (en). Science 329 (5997): 1318–1319. doi:10.1126/science.1191127. ISSN 0036-8075. PMID 20724585.
  3. Гудвин Т. Сравнительная биохимия каротиноидов, пер. с англ., М., 1954
  4. Unlu N, et al.; Bohn, T; Clinton, SK; Schwartz, SJ (2005. gada 1. marts). "Carotenoid Absorption from Salad and Salsa by Humans Is Enhanced by the Addition of Avocado or Avocado Oil". Human Nutrition and Metabolism 135 (3): 431—6. PMID 15735074
  5. Чуб В. Для чего нужны антоцианы // Цветоводство. — 2008. — № 6. — С. 22—25.
  6. Michaelis, Leonor; Schubert M. P., Smythe C. V. (1936. gada 1. decembris). "Potentiometric Study of the Flavins". J. Biol. Chem 116 (2): 587—607.
  7. O'Carra P, Murphy RF, Killilea SD (1980. gada maijs). "The native forms of the phycobilin chromophores of algal biliproteins. A clarification". Biochem. J. 187 (2): 303—9.PMC 1161794. PMID 7396851.