Birgers Ēriksens
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Birgers Kristians Ēriksens (norvēģu: Birger Kristian Eriksen; dzimis 1875. gada 17. novembrī; miris 1958. gada 16. jūlijā) bija norvēģu militārpersona, kurai bija izšķiroša nozīme vācu iebrukuma spēku pirmā 5. grupas uzbrukuma viļņa apturēšanā pie Oslo. Ēriksens bija Oskarsborgas cietokšņa komandieris, kad nacistiskā Vācija 1940. gada 9. aprīļa agrās stundās uzbruka Norvēģijai. Viņš ieguva slavu ar pavēli viņa pakļautībā esošajam cietoksnim atklāt uguni uz operācijas "Weserübung" vācu avangarda spēkiem, kā rezultātā tika nogremdēts 16 000 tonnu smagais kreiseris "Blücher".
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Dzimis tirgotāja un kuģu kapteiņa Kaspara Edvarda Ēriksena ģimenē Flakstadā. Birgers Ēriksens 12 gadu vecumā pameta mājas un devās uz Kristiāniju studēt. Pēc tam, kad Ēriksens 1893. gadā pabeidza vidusskolu, viņš studēja tehniskajā koledžā Šarlotenburgā. 1896. gadā viņš uzsāka savu militāro karjeru[3] pēc Norvēģijas Militārās akadēmijas absolvēšanas. Līdz 1901. gadam viņš bija sasniedzis kapteiņa pakāpi Norvēģijas piekrastes artilērijā, bet līdz 1915. gadam — majora pakāpi.
1903. gada 21. novembrī Ēriksens apprecējās ar Kristiāni Selli. Līdz 1930. gadam pārim piedzima dēls un divas meitas.
1931. gadā viņš paaugstinājās pulkveža pakāpē, un divus gadus vēlāk Ēriksenu iecēla par Oskarsborgas cietokšņa komandieri.
Otrais pasaules karš un kreisera "Blücher" nogremdēšana
[labot | labot pirmkodu]
1940. gada 9. aprīļa rītā Oslofjordā tika pamanīti vācu flotes kuģi. Pēc tam pulkvedis Ēriksens saņēma ziņu no Oslofjordas cietokšņa, ka nezināmi (tolaik) kuģi ir pabraukuši garām nocietinājumiem, ignorējot brīdinājuma šāvienu. Ēriksens bija neizpratnē, ka situācija attīstījās pretēji viņa norādījumiem. Viņa vērtējums bija tāds, ka iebrucēji kuģi nebija apstājušies, lai izšautu brīdinājuma šāvienus pretī Oslofjordas cietoksnim, un ka tāpēc nākamais solis pēc norādījuma būtu norvēģu artilērijas uguns ar kaujas munīciju. Tad viņš deva pavēli cietokšņa garnizonam atklāt uguni bez brīdinājuma. Pirmais tuvojošos kuģu karavānā bija vācu smagais kreiseris "Blücher".
Pirmais 28 centimetru lādiņš trāpīja kreiserim tieši pakaļgala masta priekšā un, caursitis sānu, aizdedzināja kuģa vidusdaļu līdz priekšmastam. Neilgi pēc tam otrs šāviņš trāpīja viena no priekšējiem 20,3 cm lielgabala torņiem pamatnē, izraisot ugunsgrēkus uz kuģa klāja. Pēc tam, kad kuģi apšaudīja Norvēģijas artilērija, tas apstājās, pēc kā kapteinis pavēlēja jūrniekiem kuģi pamest, un pulksten 7:22 kreiseris "Blücher" nogrima. Tikai pēc apkalpes evakuācijas un padošanās kļuva skaidrs, ka Norvēģijas ūdeņos bija iepeldējuši vācieši.
Nogremdējot kuģi, Ēriksens faktiski par vienu dienu aizkavēja Norvēģijas okupāciju, ļaujot Norvēģijas valdībai evakuēt no valsts arī 48,8 tonnas zelta, lai tas nenonāktu vāciešu rokās.
Dzīve pēc kara
[labot | labot pirmkodu]Lai gan Ēriksenu godināja par viņa centieniem pēc kara, viņu kritizēja arī valdības izmeklētāji, kuri uzskatīja, ka viņš ir nodevis nocietinājumus agrāk nekā bija nepieciešams. Ēriksens apgalvoja, ka rīkojies milzīga spiediena ietekmē un ka faktiski atklājis uguni uz vācu iebrucējiem, neievērojot pastāvīgos augstākās vadības rīkojumus.
Pēc kara viņš bija Frognas pašvaldības padomes loceklis, un kā pensionārs viņš bija Drēbekas pilsētas domes loceklis.
Birgers Ēriksens nomira kā slavens kara varonis 1958. gada 16. jūlijā. Ēriksena pelnus ekshumēja 1977. gada 4. oktobrī un pārvietoja uz Mūsu Pestītāja kapsētu (Vår Frelsers gravlund) Oslo, kur tikt apglabātam ir ļoti liels pagodinājums Norvēģijā.
Piemiņa
[labot | labot pirmkodu]Ēriksena nopelnu galīgā atzīšana un agrīnās pēckara kritikas par dažām viņa darbībām atspēkošana notika Otrā pasaules kara beigu 50. gadadienas svinībās. 1995. gada 6. maijā karalis Haralds V atklāja pieminekli Ēriksenam Borgården laukumā Oskarsborgas galvenajā fortā, tā nostiprinot pulkveža lomu starp izcilākajiem Norvēģijas līderiem Otrajā pasaules kara laikā.[4] Drēbekā atklāts arī pulkveža krūšutēls.
Attēlojums mākslā un kino
[labot | labot pirmkodu]2016. gada filmā "Karaļa izvēle", kurā Drēbekas jūras kaujas ainas tika filmētas Oskarborgas cietoksnī, Ēriksenu atveidoja norvēģu aktieris Ēriks Hivju. 2025. gada filmā "Oslo kauja" viņu atveidoja norvēģu aktieris Bjērns Sundkvists. Filmas darbība norisinājās 1940. gada 9. aprīlī Vācijas iebrukuma Norvēģijā laikā pēc Ēriksena aizturēšanas Oskarborgas cietoksnī un vācu kreisera "Blücher" nogrimšanas.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Odd T. Fjeld. Klar til strid - Kystartilleriet gjennom århundrene (norvēģu). Oslo : Kystartilleriets Offisersforening, 1999. 404. lpp. ISBN 82-995208-0-0.
- ↑ «Krigskorset». Webstaff.no (norvēģu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. marts. Skatīts: 2009-01-31.
- ↑ Jan Egil Fjørtoft. «Eriksen, Birger (Kristian)». In Dahl, Hans Fredrik. Norsk krigsleksikon 1940-45 (norvēģu). Oslo : Cappelen, 1995. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. marts. Skatīts: 2009. gada 29. janvāris.
- ↑ The Statue of Colonel Birger Eriksen Arhivēts 10 June 2019 Wayback Machine vietnē. visitdrobak.no (angliski)
- ↑ «Blücher» [The Battle of Oslo]. Norwegian Film Institute (norvēģu). 2023. gada 20. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 1. jūlijs.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Birgers Ēriksens.
- «Birger Eriksen», Wayback Machine
|