Birztalas salvija
| Birztalas salvija Salvia nemorosa (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Lūpziežu dzimta (Lamiaceae) |
| Apakšdzimta | Kaķmētru apakšdzimta (Nepetoideae) |
| Ģints | Salvijas (Salvia) |
| Suga | Birztalas salvija (Salvia nemorosa) |
 Birztalas salvija Vikikrātuvē | |
Birztalas salvija (Salvia nemorosa) ir salviju suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir dienvidaustrumu Eiropā un Āzijā , kā arī daudzviet izplatījusies ārpus pamatareālā. Latvijā rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem.[1]
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Birztalas salvija ir daudzgadīgs, 30—60 cm garš lakstaugs ar koksnainu sakneni. Stublājs ir stāvs, klāts ar piegulošiem matiņiem un augšdaļā zaro. Piezemes lapas ir olveidīgas, kātainas. Stublāja lapas ir iegareni olveidīgas vai lancetiskas, uz stublāja pretējas, līdz stublāja vidum kātainas, augšdaļā sēdošas. Lapu mala sīkrantaina, gals strups vai smails. Dažreiz blīvais apmatojums lapām piešķir pelēcīgu nokrāsu. Ziedi pušķos pa 4—6 stublāja un zaru galā garā (līdz 20 cm) vārpveida ziedkopā. Ziedkopā raksturīgas violetas vai sārtas olveida seglapas. Kauss klāts ar vienkāršiem matiņiem, divlūpains. Vainags ir zils, divlūpains, augšlūpa velvēta, garāka nekā apakšlūpa. Apakšlūpa trīsdaivaina, ar ieapaļu vidējo daivu. Vidējās daivas gals sīkrantains. Auglis ir tumšbrūns riekstiņš skaldauglī. Zied no jūnija beigām līdz augustam.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «birztalas salvija - Salvia nemorosa L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2025-05-17.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Birztalas salvija.