Bizantijas senāts
Bizantijas senāts jeb Austrumromas senāts bija Romas senāta turpinājums Bizantijas Impērijā. To 4. gadsimtā izveidoja imperators Konstantīns I pēc Konstantinopoles dibināšanas. Senāts pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadu, taču tā politiskā nozīme dažādos Bizantijas vēstures periodos ievērojami mainījās.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Kad imperators Konstantīns I 330. gadā pārcēla impērijas galvaspilsētu uz Konstantinopoli, jaunajā galvaspilsētā tika izveidota institūcija pēc Romas senāta parauga. Sākotnēji Konstantinopoles senatoriem bija zemāks statuss nekā senatoriem Romā, tomēr 4. gadsimta laikā abu senātu statuss pakāpeniski izlīdzinājās.
Senāta locekļi galvenokārt bija augsta ranga valsts amatpersonas, militārpersonas un aristokrātijas pārstāvji. Senatora statuss varēja būt saistīts ar noteiktu valsts amatu ieņemšanu, kā arī to varēja piešķirt imperators.
Austrumromas impērijas agrīnajā periodā senātam bija zināma politiska ietekme. Tas varēja piedalīties likumdošanas un administratīvo jautājumu apspriešanā, kā arī atsevišķos gadījumos ietekmēt jauna imperatora izraudzīšanos vai atzīšanu. Tomēr galvenā vara valstī atradās imperatora rokās.
Loma impērijā
[labot | labot pirmkodu]Atšķirībā no Romas Republikas laika senāta Bizantijas senāts nebija neatkarīgs valsts pārvaldes centrs. Tā pilnvaras lielā mērā bija atkarīgas no konkrētā imperatora un politiskās situācijas.
Senāts varēja darboties kā augstāko amatpersonu un aristokrātijas pārstāvju sapulce. Īpaši nozīmīga tā loma varēja kļūt politisko krīžu un troņa mantošanas strīdu laikā.
Senatoru aristokrātija bija nozīmīga Konstantinopoles politiskās elites daļa. Daudzas ievērojamas Bizantijas dzimtas bija pārstāvētas gan valsts pārvaldē, gan senātā.
Noriets
[labot | labot pirmkodu]Viduslaiku gaitā senāta politiskā nozīme pakāpeniski samazinājās. Īpaši pēc 7. gadsimta, kad Bizantijas valsts pārvalde būtiski mainījās, senāts arvien vairāk zaudēja agrāko institucionālo nozīmi.
Neraugoties uz to, senatori un senāta nosaukums Bizantijas avotos bija sastopami vēl vairākus gadsimtus. Senāta pēdējais pastāvēšanas posms nav precīzi nosakāms, jo tas pakāpeniski pārstāja darboties kā patstāvīga politiska institūcija.