Blūfīldsa
| Blūfīldsa | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Bluefields | ||
|
| ||
| ||
| Koordinātas: 12°00′47″N 83°45′54″W / 12.01306°N 83.76500°WKoordinātas: 12°00′47″N 83°45′54″W / 12.01306°N 83.76500°W | ||
| Valsts |
| |
| Autonomais reģions | Dienvidu Karību Krasts | |
| Dibināta | 17. gadsimts | |
| Pilsēta | 1903 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 4 775 km2 | |
| Augstums | 25 m | |
| Iedzīvotāji (2023) | ||
| • kopā | 58 633 | |
| • blīvums | 12,3/km² | |
| Laika josla | CST (UTC-6) | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Blūfīldsa (spāņu: Bluefields, izrunā: /bluˈfjels/) ir pilsēta Nikaragvā, Dienvidu Karību Krasta autonomā reģiona administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas Karību jūras krastā pie Blūfīldsas līča 370 km no valsts galvaspilsētas Managvas. Nozīmīga osta.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pilsētas nosaukums cēlies no 17. gadsimta holandiešu pirāta Abrahama Blauvelta (Abraham Blauvelt vai Bleeveldt), kurš kuģoja Karību jūras rietumu daļā un Vidusamerikas piekrastē un atklāja plašo un ērto līci Moskitu krastā, kuru pēc tam nodēvēja viņa vārdā. Dažādos laikos līcis un pilsēta tika dēvēti Blufiels, Blewfields, līdz 18. gadsimtā britu protektorāta laikā nostiprinājās tagadējā angliskotā nosaukuma forma.
Apdzīvotā vieta radusies 17. gadsimta sākumā kā pirātu atbalsta bāze, kur tie atpūtās, remontēja kuģus un papildināja krājumus. 1633. gadā Moskitu krastā sāka ierasties angļu kolonisti un 1666. gadā tika nodibināta kolonija. 1705. gadā tika izveidotas koloniālās varas iestādes, bet 1730. gadā tā tika pakļauta Jamaikai. 1740. gadā vietējie miskiti pakļāvās britu protekcijai un no 1744. gada sākās masveida angļu kolonistu pārcelšanās no Jamaikas uz Moskitu krastu. Kolonisti atveda sev līdzi melnādainos vergu. 1786. gadā saskaņā ar Londonas konvenciju britu administrācija pameta Moskitu krastu un tas faktiski kļuva neatkarīgs, lai arī formāli atradās Jaunās Granādas un vēlāk Nikaragvas sastāvā.
1844. gadā miskitu karalis pārcēla savu galvaspilsētu no Sendibejas uz Blūfīldsu; šeit tika izveidots britu konsulāts. 1860. gadā saskaņā ar Managvas līgumu neatkarīgā Moskitu krasta vietā tika nodibināts Miskitu rezervāts un Blūfīldsu pasludināja par tā galvaspilsētu. Blūfīldsā turpināja ierasties vergi no Jamaikas, tādējādi bēgot no verdzības. 1880. gados britu un amerikāņu uzņēmēji Blūfīldsas apkārtnē izveidoja kaņepju, kokosriekstu, kaučuka un banānu plantācijas, kā arī ieguva vērtīgu koksni un attīstīja kalnrūpinecību, radot anklāva ekonomiku, kas bija maz saistīta ar pārējo Nikaragvu. Šo faktoru kombinācijas rezultātā Blūfīldsa 19. gadsimta beigās bija izveidojusies par kosmopolitisku pilsētu ar attīstītu komerciju un ekonomiku.[1]
1894. gadā Nikaragva oficiāli anaktēja Moskitu krastu, padzina miskitu valdnieku un Blūfīldsa kļuva par jaundibinātā Selajas departamenta centru.
1988. gada oktobrī Blūfīldsu skāra viesuļvētra Džoana (Joan), nopostot vairāk kā 4000 māju.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blūfīldsa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| Šis ar Nikaragvu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|