Bladensburgas kauja

Bladensburgas kauja
	Daļa no Britu—amerikāņu kara
	; The Final Stand at Bladensburg, Maryland, 24 August 1814 ; Čārlza Vaterhausa, 1985. gada glezna
Datums	1814. gada 24. augustā
Vieta	Bladensburga, Mērilenda38°56′12″N 76°56′15″W / 38.93667°N 76.93750°WKoordinātas: 38°56′12″N 76°56′15″W / 38.93667°N 76.93750°W
Iznākums	Britu uzvara
Karotāji
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste	ASV
Komandieri un līderi
Džordžs Kokbērns ; Roberts Ross	Viljams Vinders; Džošua Barnejs (WIA)
Spēks
4500 (1,500 iesaistīti kaujā); 60 raķetes	6000-7000
Zaudējumi
64 nogalināti ; 185 ievainoti	10–26 nogalināti ; 40–51 ievainoti ; 100–120 sagūstīti

Bladensburgas kauja, kas pazīstama arī kā Bladensburgas sacīkstes, notika Česapīka kampaņas laikā, kas bija daļa no 1812. gada kara, norisinājās 1814. gada 24. augustā Bladensburgā, Merilendas štatā, 13,8 km uz ziemeļaustrumiem no Vašingtonas. Kauja ir raksturota kā "lielākais kauns, kas jebkad nodarīts amerikāņu ieročiem",^[9] kurā britu regulārās armijas un Karalisko jūras kājnieku spēki sakāva apvienotos ASV regulārās armijas un štata zemessardzes spēkus. Amerikāņu sakāve noveda pie valsts galvaspilsētas Vašingtonas ieņemšanas un nodedzināšanas, kas ir vienīgā reize, kad pilsēta ir kritusi ārvalstu iebrucēju rokās.

Priekšvēsture

Šajā Angļu amerikāņu kara posmā briti, atbrīvojušies no kara Eiropā, sāka izvietot savas flotiles, kas veda karaspēku no Eiropas uz ASV austrumu krastu. Tūkstošiem karavīru izsēšanās pārtapa nevis reidos, bet gan pilna mēroga kaujās, lai ieņemtu svarīgas stratēģiskas pilsētas, ostas un cietokšņus Amerikas austrumu krastā. Būtībā ASV Atlantijas okeāna piekraste un jo īpaši Česapīkas līcis, kur britiem bija neapstrīdama vara, kļuva par pilnvērtīgu ASV austrumu fronti.

Zaudējumi

Lai gan briti cieta lielākus zaudējumus nekā ASV (daudzus no tiem nodarīja Bārneja lielgabali), viņi bija pilnībā sakāvuši amerikāņus. Britu zaudējumi bija 64 kritušie un 185 ievainoti. Daži no kritušajiem britiem "nomira, negūstot ne skrambiņas. Viņi sabruka no karstuma izsīkuma un piespiedu gājienu radītā stresa piepūles piecu dienu laikā kopš izsēšanās Benedikta ostā".^[10] Heidlera 1812. gada kara enciklopēdijā ASV zaudējumi minēti kā "10 vai 12 kritušie, 40 ievainoti" un "apmēram 100" sagūstītie. ASV vēsturnieki Henrijs Adamss un Džons S. Viljamss abi min amerikāņu zaudējumus kā 26 kritušos un 51 ievainoto.

Vēsturnieks Džozefs A. Vaithorns saka, ka amerikāņi zaudēja "120 gūstekņus, daudzi no viņiem ievainoti".^[11] Desmit lielgabalu un divus karogus, kas piederēja 1. Hārfordas vieglajiem dragūniem un Džeimssitijas vieglajiem kājniekiem,^[12] tika britu sagrābti.

Daudziem ASV ievainotajiem Vašingtonas Jūras kara flotes slimnīca bija galvenais ārstēšanās centrs. Trīsdesmit trīs pacienti, kas tika reģistrēti 1814. gada augustā un septembrī, bija amerikāņu jūrnieki, karavīri un jūras kājnieki, kas bija ievainoti Bladensburgā vai turpmākajās kaujās. Tur bija reģistrēts arī viens britu karavīrs Džeremija Makārtijs. Tomēr lielākā daļa ievainoto vispirms tika ārstēti kaujas laukā, un bieži vien to veica britu ķirurgi. Neskatoties uz karu, abas puses parasti cienīja slimnīcas un sniedza aprūpi ienaidnieka ievainotajiem.

Atsauces

↑ https://www.bandyheritagecenter.org/Content/Uploads/bandy/files/1812/Militia%20in%20the%20War%20of%201812.pdf Donald R. Hickey, The War of 1812: A Forgotten Conflict. (Urbana: University of Illinois Press, 1989), 73."British forces led by Major General Robert Ross landed at Benedict, Maryland on 19 August. By 22 August, Ross’ 4,500 men were sixteen miles from the capitol and headed for Bladensburg, Maryland."
↑ Crawford (2002), p221, quoting a letter from Rear Admiral Cockburn to Vice Admiral Cochrane dated 27 August 1814 'a victory gained.. by a Division of the British Army not amounting to more than Fifteen hundred Men....The Seamen with the guns were ...with the rear... those however attached to the Rocket Brigade were in the Battle'
↑ Elting, John R. (1995). Amateurs to Arms! A Military History of the War of 1812. New York: Da Capo Press. ISBN 0-306-80653-3
1 2 Heidler, David S.; Heidler, Jeanne T. (1997). Encyclopedia of the War of 1812. Annapolis, MD: Naval Institute Press. ISBN 1-59114-362-4.
↑ Gleig, pp. 124–5 'The loss on the part of the English was severe, since, out of two thirds of the engaged [being unscaved, however], upwards of five hundred men were killed and wounded.' Gleig is mistaken in 1827 in thinking that a third of the men were casualties, the figure was closer to one sixth.
↑ Gleig, George (1840). "Recollections of the Expedition to the Chesapeake, and against New Orleans, by an Old Sub". United Service Journal (1). "From the circumstance of the American artillery... completely enfilading the bridge.. our loss was much more severe than it would otherwise have been...Grand total, 249 hors de combat."
↑ https://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.battleofbladensb00unit/?sp=5&st=pdf&r=-0.363%2C-0.086%2C1.726%2C1.726%2C0&pdfPage=12"The British loss at the battle of Bladensburg was 64 officers and men killed, and 185 officers and men wounded, the total casualties 249."
↑ Quimby, Robert S. (1997). The U.S. Army in the War of 1812: An Operational and Command Study. East Lansing: Michigan State University Press. ISBN 0-87013-441-8.
↑ Howe, Daniel Walker (2007). What Hath God Wrought: the Transformation of America, 1815-1848. Oxford University Press US. p. 904. ISBN 978-0-19-507894-7.
↑ Pitch, Anthony S. (2000). The Burning of Washington. Annapolis, MD: Naval Institute Press. ISBN 1-55750-425-3.
↑ Whitehorne, Joseph A. (1997). The Battle for Baltimore 1814. Baltimore: Nautical & Aviation Publishing. ISBN 1-877853-23-2.
↑ «The 85th Light Infantry in North America 1812 – 1815». Shropshire Regimental Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 17. septembris.

Literatūra

Michael J. Crawford (redaktors). The Naval War of 1812: A Documentary History, Vol. 3. Washington : Naval Historical Center (GPO), 2002. ISBN 978-0-16-051224-7.
Francis Duncan. History of the Royal Regiment of Artillery, Vol. 2. London : John Murray, 1873. OCLC 1113269120.
Eaton, Captain Hamish Bain. Bladensburg. London: Journal of the Army for Historical Research, Vol 55, 1977, pp. 8–14. (FOR AMERICAN ORDER OF BATTLE ONLY)
John R. Elting. Amateurs to Arms! A Military History of the War of 1812. New York : Da Capo Press, 1995. ISBN 0-306-80653-3.
C.S. Forester. The Age of Fighting Sail. New English Library, 1956. ISBN 0-939218-06-2.
Christopher T. George. Terror on the Chesapeake: The War of 1812 on the Bay. Shippensburg, Pa. : White Mane, 2001. ISBN 1-57249-276-7.

Peter Snow. When Britain burned the White House. London : John Murray (Publishers), 2013. ISBN 978-1-84854-611-0.
Neil H. Swanson. The Perilous Fight. Farrar and Rinehart, 1945.
Joseph A. Whitehorne. The Battle for Baltimore 1814. Baltimore : Nautical & Aviation Publishing, 1997. ISBN 1-877853-23-2.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bladensburgas kauja.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] ttps://www.bandyheritagecenter.org/Content/Uploads/bandy/files/1812/Militia%20in%20the%20War%20of%201812.pdf Donald R. Hickey, The War of 1812: A Forgotten Conflict. (Urbana: University of Illinois Press, 1989), 73."British forces led by Major General Robert Ross landed at Benedict, Maryland on 19 August. By 22 August, Ross’ 4,500 men were sixteen miles from the capitol and headed for Bladensburg, Maryland."

[2] Crawford (2002), p221, quoting a letter from Rear Admiral Cockburn to Vice Admiral Cochrane dated 27 August 1814 'a victory gained.. by a Division of the British Army not amounting to more than Fifteen hundred Men....The Seamen with the guns were ...with the rear... those however attached to the Rocket Brigade were in the Battle'

[3] Elting, John R. (1995). Amateurs to Arms! A Military History of the War of 1812. New York: Da Capo Press. ISBN 0-306-80653-3

[ReferenceA-4] 1 2 Heidler, David S.; Heidler, Jeanne T. (1997). Encyclopedia of the War of 1812. Annapolis, MD: Naval Institute Press. ISBN 1-59114-362-4.

[5] Gleig, pp. 124–5 'The loss on the part of the English was severe, since, out of two thirds of the engaged [being unscaved, however], upwards of five hundred men were killed and wounded.' Gleig is mistaken in 1827 in thinking that a third of the men were casualties, the figure was closer to one sixth.

[OldSub-6] Gleig, George (1840). "Recollections of the Expedition to the Chesapeake, and against New Orleans, by an Old Sub". United Service Journal (1). "From the circumstance of the American artillery... completely enfilading the bridge.. our loss was much more severe than it would otherwise have been...Grand total, 249 hors de combat."

[7] ttps://www.loc.gov/resource/gdcmassbookdig.battleofbladensb00unit/?sp=5&st=pdf&r=-0.363%2C-0.086%2C1.726%2C1.726%2C0&pdfPage=12"The British loss at the battle of Bladensburg was 64 officers and men killed, and 185 officers and men wounded, the total casualties 249."

[ReferenceB-8] Quimby, Robert S. (1997). The U.S. Army in the War of 1812: An Operational and Command Study. East Lansing: Michigan State University Press. ISBN 0-87013-441-8.

[9] Howe, Daniel Walker (2007). What Hath God Wrought: the Transformation of America, 1815-1848. Oxford University Press US. p. 904. ISBN 978-0-19-507894-7.

[10] Pitch, Anthony S. (2000). The Burning of Washington. Annapolis, MD: Naval Institute Press. ISBN 1-55750-425-3.

[11] Whitehorne, Joseph A. (1997). The Battle for Baltimore 1814. Baltimore: Nautical & Aviation Publishing. ISBN 1-877853-23-2.

[12] «The 85th Light Infantry in North America 1812 – 1815». Shropshire Regimental Museum. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 17. septembris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]