Blokķēde

Vikipēdijas lapa

Blokķēde (angļu: blockchain)[1] ir izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu jeb bloku saraksts. Katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku. Blokķēdes ir īpaši drošas pret ierakstu izmainīšanu — lai izmainītu kādu no senākiem blokiem, ir jāveic izmaiņas arī visos turpmākajos blokos.

Blokķēdes principu 2008. gadā izgudroja persona vai personas ar segvārdu Satoši Nakamoto un gadu vēlāk uz tā pamata tika radīta ciparnauda Bitcoin, kur blokķēde kalpo kā publisks visu jebkad veikto darījumu žurnāls.

Decentralizētā lietotne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decentralizētās lietotnes pamatkods un dati (backend) tiek glabāti un izpildīti vienādranga blokķēdē, atšķirībā no klienta-servera lietotnēm, kuru dati un kods tiek apstrādāti serveros. Decentralizētajai lietotnei var būt jebkurā programmēšanas valodā rakstīta lietotāja (klienta) saskarne, kas atbalsta sakaru protokolu ar decentralizēto daļu. Turklāt klienta saskarne var pilnībā atrasties decentralizētā krātuvē, piemēram, IPFS.[2]

Faktiski visas kriptovalūtas ir decentralizēto lietotņu varianti. Taču parasti tās uzskata par blokķēdes pamatu, balstoties uz kuru darbojas dažādas decentralizētās lietotnes. Populārākā platforma blokķēdes lietotņu izstrādei ir Ethereum, jo ​​tā piedāvā viedlīgumus, ko parasti izmanto DApp izstrādei.[3] Decentralizētajām lietotnēm parasti ir atvērtais pirmkods.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]