Bohēmijas valdnieku uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bohēmijas karalis)
Jump to navigation Jump to search

Bohēmijas valdnieki bija augstākās varas turētāji — kņazi (čehu: kníže), hercogi, karaļi mūsdienu Čehijas valsts teritorijā kopš Lielmorāvijas izveides 9. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija Pšemislu dinastija (8701306), Luksemburgu dinastija (13101437) un Hābsburgu dinastija (15261918). Pēc Čehoslovākijas Republikas izveides 1918. gadā par augstāko amatpersonu kļuva valsts prezidents.

Pšemislu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdnieks Tituls Portrets Valdīšanas laiks Vārds čehiski un latīniski, piezīmes
Borživojs
kņazs Bořivoj I.jpg 875–889 čehu: Bořivoj I., latīņu: Borzivogius
Spitihņevs I kņazs Spitygniew I.jpg 894–915 Spytihněv I., Spitgnev
Vratislavs I kņazs Vratislav hlava.jpg 915–921 Vratislav I., Wratislaus
Svētais Vāclavs kņazs Votivni obraz Ocko - Vaclav.jpg 921–935 Svatý Václav, Venceslaus
Boļeslavs I kņazs Boleslav-I-Bohemian.jpg 935–972 Boleslav I.
Boļeslavs II kņazs Bolesław II Pobożny.jpg 972–999 Boleslav II.
Boļeslavs III kņazs Bolesław III Rudy.jpg 999–1002 Boleslav III.
Jaromirs kņazs Jaroměř-Jaromír.jpg 1003, 1004–1012, 1033–1034 Jaromír, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Oldržihs kņazs Oldrzych.jpg 1012–1033, 1034 Oldřich, cīnījās par varu ar vecāko brāli Boļeslavu III un poļu valdnieku Boļeslavu I Drosmīgo
Bržetislavs I kņazs Brzetysław I.jpg 1035–1055 Břetislav I.
Spitihnevs II kņazs Spytihnev2vesvatovitskeapo.jpg 1055–1061 Spytihněv II.
Vratislavs II kņazs, no 1085. gada karalis VratislavII.JPG 1061–1092 Vratislav II.
Konrāds I kņazs Konrad I.jpg 1092 Konrád I. Brněnský
Bržetislavs II kņazs Brzetysław II.jpg 1092–1100 Břetislav II.
Borživojs II kņazs Borzywój II.jpg 1100–1107, 1117–1120 Bořivoj II., cīnījās pret jaunāko brāli Vladislavu I un brālēnu Svatopluku I
Olomoucas Svatopluks kņazs Świętopełk Ołomuniecki.jpg 1107–1109 Svatopluk Olomoucký, kopā ar brālēnu Vladislavu I padzina Borživoju II
Vladislavs I kņazs VladislavI.JPG 1109–1117, 1120–1125 Vladislav I., kopā ar brālēnu Svatopluku I padzina savu brāli Borživoju II
Sobeslavs I kņazs Sobiesław I.jpg 1125–1140 Soběslav I.
Vladislavs II kņazs, no 1158. gada karalis Denar VladislavII 2.jpg 1140–1172 Vladislav II
Bedržihs (kņazs) kņazs Dux Fridrich.jpg 1172–1173, 1178–1189 Bedřich, Friedrich
Sobeslavs II kņazs Soběslav II..jpg 1174–1178 Soběslav II.
Konrāds II kņazs PecetKonradaIIOty.jpg 1189–1191 Konrád II. Ota
Vāclavs II kņazs 1191–1192 Václav II., Venceslaus II
Otokārs I Pšemisls kņazs, no 1198. gada karalis PO1 žaltář.jpg 1192–1193, 1197–1230 Přemysl Otakar I.
Bržetislavs III kņazs, bīskaps Jindřich Břetislav.jpg 1193–1197 Jindřich Břetislav, Henricus
Vladislavs III kņazs PecetVladislavaJindricha.jpg 1197 Vladislav Jindřich, Henricus
Vāclavs I Pšemisls Bohēmijas karalis Václav I..jpg 1230–1253 Václav I., Venceslaus
Otokārs II Bohēmijas karalis Ottokar II Premysl.jpg 1253–1278 Přemysl Otakar II.
Vāclavs II Pšemisls Bohēmijas karalis, Polijas lielkņazs un karalis no 1300. gada VáclavII.jpg 1278–1305 Václav II., Venceslaus
Vāclavs III Bohēmijas, Polijas un Ungārijas karalis Vaclav3.jpg 1305–1306 Václav III., Venceslaus

Dažādu dinastiju laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdnieks Tituls Portrets Valdīšanas laiks Vārds vāciski un čehiski, piezīmes
Bohēmijas Rūdolfs I Bohēmijas karalis, Austrijas un Šteiermarkas hercogs Habsburger BSB Cod icon 330 fol 15v.jpg 1306–1307 Rudolf VI. Graf von Habsburg, Rudolf Habsburský, bija precējies ar karaļa Vāclava II atraitni
Karintijas Heinrihs Bohēmijas karalis, Karintijas hercogs Henry VI, Duke of Carinthia.jpg 1306, 1307–1310 Heinrich von Kärnten, Jindřich Korutanský, bija precējies ar karaļa Vāclava III māsu
Jans Luksemburgs Bohēmijas karalis, Luksemburgas grāfs John of Luxemburg.PNG 1310—1346 Johann von Luxemburg, Jan Lucemburský, ķeizara Heinriha VII dēls
Kārlis IV Luksemburgs Bohēmijas karalis, SRI ķeizars no 1355. gada Charles IV-John Ocko votive picture-fragment.jpg 1346—1378 Karl IV., Karel IV.
Vāclavs IV Luksemburgs Bohēmijas karalis, Brandenburgas markgrāfs VaclavIV.jpg 1378—1419 Wenzel von Luxemburg, Václav IV.
Sigismunds Luksemburgs Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, SRI ķeizars no 1433. gada Pisanello 024.jpg 1419—1437 Sigismund von Luxemburg, Zikmund Lucemburský, Husītu karš (1419–1436)
Albrehts II Hābsburgs Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs Albrecht II as Roman-German king.jpg 1438—1439 Albrecht II., Albrecht II. Habsburský
Ladislavs Postums Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis, Austrijas hercogs Ladislas the Posthumous 001.jpg 1440–1457 Ladislaus Postumus, Ladislav Pohrobek
Jirži no Podebradiem Bohēmijas karalis Martin Kuthen-George of Podebrady.jpg 1458–1471 Georg von Podiebrad, Jiří z Poděbrad
Vladislavs II Jagellons Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis Vladislaus II of Bohemia and Hungary.jpg 1471–1516 Vladislav II., Vladislav Jagellonský
Lajošs II Jagellons Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karalis Hans Krell 001.jpg 1516–1526 Ludwig II., Ludvík Jagellonský, krita Mohāčas kaujā 1526. gadā

Habsburgu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1521. gadā Austrijas erchercogs Ferdinands I Hābsburgs (Ferdinand I. Habsburský) apprecējās ar Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karaļa Vladislava II meitu Annu un pēc viņas brāļa karaļa Lajoša II bojāejas Mohāčas kaujā 1526. gadā kļuva par Bohēmijas, Horvātijas un Ungārijas karali, 1558. gadā viņu ievēlēja par SRI ķeizaru. Habsburgu dinastijas valdnieki Bohēmijā valdīja līdz 1918. gadam, izņemot Trīsdesmitgadu kara sākuma posmu no 1619. līdz 1620. gadam, kad protestantu dominētais Bohēmijas parlaments par karali ievēlēja Pfalcas Frīdrihu. No 1806. gada Bohēmijas karaļi bija Austrijas impērijas ķeizari, pēc 1867. gada Austroungārijas valdnieki.