Bojomas ūdenskritumi

Bojomas ūdenskritumi
Zvejnieki ūdenskrituma zemākajā Vageņas kataraktā
Bojomas ūdenskritumi Bojomas ūdenskritumi
Atrašanās vieta	Kongo Demokrātiskā Republika
Koordinātas	0°29′28″N 25°12′23″E
Tips	daudzpakāpju
Augstums	61
Kritumu skaits	7
Ūdenstece	Kongo/Lualaba
Vidējā plūsma	19 990 m³/s
Bojomas ūdenskritumi Vikikrātuvē

Bojomas ūdenskritumi (svahili: Maporomoko ya Maji ya Boyoma), agrāk — Stenlija ūdenskritumi (franču: Chutes Stanley), ir daudzpakāpju katarakts Kongo upē Kongo Demokrātiskajā Republikā. Veido robežu starp Kongo lejteci un tās augšteci Lualabu, nodalot divus upes kuģojamos posmus. Kaskāde stiepjas 118 km garumā no Ubundu līdz Kisangani (saukta arī par Bojomu) un veidojas no septiņām kāplēm, neviena no kurām nav augstāka par 5 m. Kopējais kaskādes augstums ir 61 m — vidēji 0,5 m/km. Pēc Itaipu aizsprosta izbūves un Gvairas ūdenskrituma appludināšanas Bojomas ūdenskritumi tiek uzskatīti par lielākajiem pasaulē pēc caurplūstošā ūdens apjoma — 17—20 tūkstoši kubikmetru sekundē.

Pirmais no eiropiešiem ūdenskritumu aprakstīja britu žurnālists un ceļotājs Henrijs Mortons Stenlijs 1874.—1877. gadu Nīlas iztekas meklējumu ekspedīcijā un līdz pat 20. gadsimta beigām ūdenskritumu dēvēja viņa vārdā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bojomas ūdenskritumi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)