Pāriet uz saturu

Bolderāja (izrāde)

Vikipēdijas lapa

"Bolderāja" ir Justīnes Kļavas lugas iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, ko veidojis režisors Elmārs Seņkovs. Pirmizrāde notika 2026. gada 27. februārī teātra Lielajā zālē. Izrāde veidota kā komiska apkaimes melodrāma divās daļās un tiek spēlēta krievu valodā ar titriem latviešu un angļu valodā.[1] Tās darbība risinās kāzu svinībās, kurās atklājas abu ģimeņu un viesu savstarpējie konflikti.[2]

Tapšana

[labot | labot pirmkodu]

Seņkovs uzrunāja Kļavu, aicinot uzrakstīt lugu par mūsdienu cilvēkiem, kuros teātra skatītāji varētu atpazīt sevi. Režisors vēlējās pievērsties arī neatrisinātiem jautājumiem un atbildībai par pagātni, saglabājot pašironiju un izvairoties no pamācīšanas.[2] Pēc Seņkova stāstītā, ieceri rosināja viņa audzēkņa, aktiera Sergeja Smikova stāsti par dzimto Bolderāju. Smikovs piedalījās izrādē arī kā aktieris un režisora asistents.[3][1]

Gatavojot iestudējumu, radošā komanda devās uz Bolderāju. Seņkovs skaidroja, ka lugā izmantotas konkrētas apkaimes vietas un ar tām saistīti varoņu dzīves notikumi, tomēr attēlotās situācijas nav raksturīgas tikai šai Rīgas daļai. Viņš vēlējās attēlot laikabiedrus un viņu attiecības.[4]

Kļava žurnāla Teātra Vēstnesis dramaturgu sarunā stāstīja, ka, gatavojot "Bolderāju", pētījusi postkoloniālismu Padomju Savienības un Austrumeiropas kontekstā.[5]

Izrādes mūziku komponēja Edgars Mākens, scenogrāfiju veidoja Adriāns Toms Kulpe, kostīmus veidoja Felicita Gāga un Alisa Ontensone, bet gaismu mākslinieks bija Oskars Pauliņš. Lugu tulkoja Lina Ovčiņņikova, izrādes vadītāja bija Svetlana Voroņecka.[1]

Kāzu viesībās satiekas līgavas un līgavaiņa radi, draugi un apkaimes paziņas. Pie viena galda nonāk līgavas māte, tēvs ar jauno draudzeni un vecmāmiņa. Svētku vadītājai Oļai jārūpējas gan par viesiem, gan par savu vīru, kurš alkohola dēļ nespēj pienācīgi muzicēt. Savukārt līgavas draudzene apsveikuma runā atklāj savas agrākās jūtas pret līgavaini.[2]

Svinību gaitā atklājas ģimeņu konflikti, paaudžu atšķirības un noklusēti pagātnes notikumi. Līgavaiņa draugs Dmitrijs ierodas ar nodomu atklāt noklusētu epizodi no līgavaiņa pagātnes.[6] Abu draugs Ediks pirms vairākiem gadiem gājis bojā pēc kopīgas narkotiku lietošanas, un līgavaiņa tēvs palīdzējis noslēpt nāves apstākļus.[7] Līgavas atveidotāja Elīna Bartkeviča savu varoni raksturoja kā jaunieti, kura ar laulībām cer izkļūt no mātes un vecmāmiņas spiediena un sākt patstāvīgu dzīvi.[8]

Skatuviskais risinājums

[labot | labot pirmkodu]

Skatuves telpu veido balta svinību telts ar spuldzītēm un rozā papīra rotājumiem. Tajā izvietotais kāzu galds kļūst par vietu gan kopīgām svinībām, gan attiecību skaidrošanai. Iestudējuma laikā aktieri brīžiem improvizē.[7]

Kostīmu mākslinieces izpētīja amatieru uzņemtus kāzu video, pievēršot uzmanību tērpiem un tam, kā svinību laikā mainās viesu izskats. Pēc Ontensones stāstītā, 13 no 16 kostīmiem tika šūti pēc mākslinieču skicēm; izgatavoja arī vairākus apavu pārus.[9]

Izrādē skan Mākena dziesmas ar viņa rakstītiem tekstiem, kuros izmantoti arī nezināmu autoru tekstu fragmenti.[1] Muzikālajā risinājumā pārveidots arī Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis".[3]

Seņkovs iestudējuma 16 varoņus raksturoja kā tēlu kolāžu. Viņš uzsvēra tiešu saikni ar skatītājiem: aktieri apzinās publikas klātbūtni, un sākotnējais humors palīdz nodibināt kontaktu, pirms izrāde pievēršas sarežģītākām tēmām. Režisors savu pieeju saistīja ar vēlmi parādīt krievvalodīgās sabiedrības dažādību un dot skatītājam iespēju pašam izdarīt secinājumus.[10]

Izrādē piedalās teātra trupas aktieri, kā arī pieaicinātie Dārta Cīrule un Sergejs Smikovs.[2] Lomu sadalījums 2026. gada pavasarī:

LomaAtveidotājs
Nastja, līgavaElīna Bartkeviča[7]
LīgavainisIvans Streļcovs[8]
Oļa, kāzu vadītājaJekaterina Frolova[7]
Aleksandrs, Oļas vīrsŠamils Hamatovs[7]
Artjoms, viņu dēlsSergejs Smikovs[7]
Andrejs, līgavas tēvsAnatolijs Fečins[7]
Ļena, līgavas māteVeronika Plotņikova[7]
Līgavas vecmāmiņaTatjana Lukašenkova, Gaļina Rosijska[11]
Līgavas tēva draudzeneDārta Cīrule[6]
Līgavaiņa tēvsJevgeņijs Čerkess[7]
Līgavaiņa brāļiDmitrijs Jegorovs, Maksims Busels[7]
Dmitrijs, līgavaiņa draugsVolodimirs Gorislavecs[6]
Partijas "Bolderājas rīts" politiķisAleksandrs Maļikovs[7]
Līgavas draudzeneTatjana Gurēviča[7]
Kāzu viešņaNatālija Živeca[7]

Vērtējums

[labot | labot pirmkodu]

Lauma Mellēna-Bartkeviča portālā Kroders.lv atzinīgi vērtēja aktieru darbu, īpaši Frolovas, Smikova un bijušo laulāto atveidotāju sniegumu. Vienlaikus viņa norādīja uz otrā cēliena atkārtojumiem un pārāk ilgi izvērstām sižeta līnijām. Kritiķe uzsvēra, ka aiz sadzīves situācijām atklājas piederības meklējumi un paaudžu attiecības.[7]

Jeļena Vlasova LSM.lv recenzijā izcēla humoru un aktieru radītos tēlus, taču par nepārliecinošu uzskatīja centrālo noslēpumu, kura atklāšanai vajadzētu mainīt kāzu norisi. Viņas vērtējumā pirmā cēliena dinamika otrajā daļā apsīka un abu daļu dramaturģiskais līmenis bija nevienmērīgs.[3]

Atis Rozentāls izdevumā SestDiena īpaši atzīmēja Frolovas, Hamatova un Smikova atveidoto kāzu rīkotāju ģimeni. Viņš otrajā cēlienā saskatīja attiecību padziļinājumu un izcēla vērtību sadursmi Busela un Hamatova varoņu dialogā. Vienlaikus Rozentāls uzskatīja, ka sižeta saikne ar konkrēto apkaimi ir vāja un līdzīgi notikumi varētu risināties arī citur.[6]

Jeļena Slusareva portālā PRESS.lv uzsvēra klātbūtnes sajūtu kāzu svinībās un ansambļa darbu. Viņa atzinīgi rakstīja par Frolovas un Hamatova sniegumu, kā arī Plotņikovas un Fečina veidoto šķirto laulāto pāri, vērtējot izrādi kā sadzīviski atpazīstamu stāstu.[11]

2026. gada 6. martā teātris diskusiju ciklā "Bez punkta uz i" sarīkoja ar iestudējumu saistītu sarunu "Sociālo parādību topogrāfiskais konteksts". Tajā pievērsās tam, kā pilsētvide, valoda un skatītāju pieredze ietekmē mākslas uztveri.[12]

Izrādīšana un nominācijas

[labot | labot pirmkodu]

2026. gada aprīlī Rozentāls ziņoja, ka skatītāju interese mudinājusi teātri izsludināt papildu izrādes jūnijā.[13] 2026. gada 20. oktobrī paredzēta viesizrāde Daugavpils teātrī.[14]

Par darbu izrādē 2025./2026. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" balvai nominēti divi tās veidotāji.[15]

KategorijaNominantsDarbs
Gada jaundarbs dramaturģijā vai izrādes scenārijs, teātra tekstsJustīne Kļava"Bolderāja"
Gada jaunais skatuves mākslinieksAdriāns Toms KulpeIzrādes scenogrāfija

Izrāde bija iekļauta arī balvas "Kilograms kultūras" 2026. gada pavasara balsojuma teātra kategorijā.[16] No šīs balsojuma kārtas "Bolderāja" finālā neiekļuva.[17]

2026. gada oktobrī "Bolderāju" nominēja Latvijas Kultūras akadēmijas satīriskajai teātra antibalvai "Zelta muša" kategorijā "Gada izrāde, ko sapratām pārāk ātri".[18]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 «Bolderāja». Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris. Skatīts: 2026-10-04.
  2. 1 2 3 4 Aiva Kalve. «Vai atpazīsti sevi melodrāmā? Čehova teātrī – komiska apkaimes melodrāma Bolderāja». Diena, 2026-03-06. Skatīts: 2026-10-04.
  3. 1 2 3 Jeļena Vlasova. ««Bolderāja» – melanholisks valsis umpā-umpā stilā. Čehova teātra izrādes recenzija». LSM.lv, 2026-03-04. Skatīts: 2026-10-04.
  4. ↑ Kristīne Garklāva; Ģirts Timrots. «Elmārs Seņkovs atgriežas Mihaila Čehova teātrī ar komiskas apkaimes melodrāmu "Bolderāja"». TV3.lv, 2026-02-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2026-02-28. Skatīts: 2026-10-04.
  5. ↑ Linda Rudene. «No sēņu glemroka līdz baltvāciešiem». Teātra Vēstnesis, 2026. Skatīts: 2026-10-04.
  6. 1 2 3 4 Atis Rozentāls. «Tā precas Bolderājā». Diena, 2026-04-12. Skatīts: 2026-10-04.
  7. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 Lauma Mellēna-Bartkeviča. «Rajončika diskrētais šarms». Kroders.lv, 2026-03-05. Skatīts: 2026-10-04.
  8. 1 2 Елена Власова. «Актриса Элина Барткевич: «Я боялась на сцене быть красивой»». RUS.LSM.lv (krievu), 2026-03-17. Skatīts: 2026-10-04.
  9. ↑ Zane Piļka. ««Tas bija mans sens sapnis!» Dumbura daiļā sieviņa debitē teātrī». Santa.lv, 2026-03-30. Skatīts: 2026-10-04.
  10. ↑ Undīne Adamaite. «Nopietni gatavojos briedumam. Intervija ar režisoru Elmāru Seņkovu». Diena, 2026-06-09. Skatīts: 2026-10-04.
  11. 1 2 Елена Слюсарева. ««Ах, эта свадьба!» В Театре Чехова премьера — про Болдераю». PRESS.lv (krievu), 2026-03-03. Skatīts: 2026-10-04.
  12. ↑ LSM.lv Kultūras redakcija. «VIDEO: Ar kādām «acīm» mēs skatāmies uz kultūras notikumiem? Diskusija Čehova teātrī». LSM.lv, 2026-03-06. Skatīts: 2026-10-04.
  13. ↑ Atis Rozentāls. «Trakas kāzas un nelaimīga laulība uz skatuves: teātra jaunumu apskats». LSM.lv, 2026-04-09. Skatīts: 2026-10-04.
  14. ↑ «Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra viesizrāde "Bolderāja"». Daugavpils valstspilsētas pašvaldība. Skatīts: 2026-10-04.
  15. ↑ «Spēlmaņu nakts 2025/2026. Nominācijas». Latvijas Teātra darbinieku savienība. Skatīts: 2026-10-04.
  16. ↑ «Sācies “Kilograms kultūras 2026” pavasara balsojums». Latvijas Republikas Kultūras ministrija. 2026-05-20. Skatīts: 2026-10-04.
  17. ↑ «"Kilograms kultūras 2026" pavasara balsojumā noskaidroti pirmie finālisti». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2026-06-03. Skatīts: 2026-10-04.
  18. ↑ «Alternatīvā teātra gada balva "Zelta muša" izziņo 2025./2026. gada nominantus». Satori. 2026-10-01. Skatīts: 2026-10-04. [novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]