Borāti

Vikipēdijas lapa
Tetraborāta jona struktūra

Borāti ir borskābes sāļi. Par borātiem dēvē arī bororganiskos savienojumus — borskābes esterus, piemēram, borskābes metilesteri sauc par metilborātu.

Lielākā daļa pazīstamo borātu ir nevis H3BO3, bet gan metaborskābes vai dažādu brīvā veidā neizdalāmu poliborskābju (piemēram, tetraborskābes H2B4O7) sāļi. Piemēram, neitralizējot H3BO3 ar NaOH, iegūst nātrija tetraborātu jeb boraku:

2NaOH + 4H3BO3 → Na2B4O7 + 7H2O

Ūdenī šķīst galvenokārt tikai sārmu metālu borāti.

Metaborātu sastāvā ir vai nu cikliski (BO2)33− anjoni (KBO2 vai NaBO2 kristālos) vai polimēri ķēžveidīgi (BO2)nn− anjoni (Ca(BO2)2 un LiBO2 kristālos). Tie sastāv no plakanām trijstūrveida struktūrvienībām BO3, kas atbilst bora atomu sp2 hibridizācijas stāvoklim. Borātos bora atomi var būt arī sp3 hibridizācijas stāvoklī un veidot tetraedriskas struktūrvienības BO4 ar četrām σ saitēm. Trīsstūrveida un tetraedriskās struktūrvienības savā starpā var saistīties ļoti dažādos veidos, kas nosaka borātu sastāva lielo daudzveidību.

Bezūdens borātus iegūst, sakausējot borskābi vai bora oksīdu kopā ar metālu oksīdiem.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borāti retumis sastopami dabā kā borātu minerāli ar dažkārt visai sarežģītu sastāvu. Pazīstami 85 dabiskie borātu minerāli.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borātus lieto ūdens mīkstināšanai, tie ietilpst veļas mazgājamo pulveru sastāvā, tos izmanto arī stikla rūpniecībā. Borātus lieto metalurģijā par kušņiem, buferšķīdumu pagatavošanai, analītiskajā ķīmijāmetālu kvalitatīvai noteikšanai (boraka pērle). Svina metaborātu Pb(BO2)2 lieto aizsargekrānu pret jonizējošo starojumu izgatavošanā. Visplašāk izmantotais no borātiem ir nātrija tetraborāta kristālhidrāts — boraks.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 490. lpp.