Boriss Akuņins
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Boriss Akuņins, īstajā vārdā Grigorijs Čhartišvili (gruzīnu: გრიგოლ ჩხარტიშვილი, krievu: Григорий Шалвович Чхартишвили; dzimis 1956. gada 20. maijā, Zestafoni, Gruzijas PSR), ir krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs, Japānas pētnieks. Savus mākslinieciski literāros sacerējumus paraksta ar pseidonīmu Boriss Akuņins (Борис Акунин). Publicējies arī ar pseidonīmiem Anna Borisova (Анна Борисова) un Anatolijs Brusņikins (Анатолий Брусникин).
Satura rādītājs
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piedzima artilērijas virsnieka Šalvas Čhartišvili un krievu valodas un literatūras skolotājas Bertas Brazinskas ģimenē. 1958.gadā ģimene pārcēlās uz Maskavu. 1973. gadā beidza skolu ar pastiprinātu angļu valodas apmācību. 1978. gadā beidza Maskavas Valsts universitātes Āzijas un Āfrikas valstu institūta vēstures un filoloģijas nodaļu. Veica tulkojumus no angļu un japāņu valodām[1].
No 1994. līdz 2000. gadam strādāja par žurnāla "Ārzemju literatūra" galvenā redaktora vietnieku. Viņa redakcijā tika izdota "Japāņu literatūras antaloģija" 20 sējumos.
Sākot ar 1998. gadu, Čhartišvili sāk rakstīt romānus zem pseidonīma Boriss Akuņins. Kritiskos un dokumentālos rakstus turpina parakstīt ar savu īsto vārdu.
2009. gadā tika apbalvots ar Japānas imperatora Uzlecošās Saules ordeni.[1]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Erasta Fandorina piedzīvojumi.
- 1998 "Azazēls" (risinās 1876. gadā)
- 1998 "Turku gambīts" (risinās 1877. gadā)
- 1998 "Leviatāns" (risinās 1878. gadā)
- 1998 "Ahilleja nāve" (risinās 1882. gadā)
- 1999 "Pīķa kalps" (risinās 1886. gadā)
- 1999 "Dekorators" (risinās 1889. gadā)
- 1999 "Valsts padomnieks" (risinās 1891. gadā)
- 2000 "Kronēšana vai pēdējais no Romanoviem" (risinās 1896. gadā)
- 2001 "Nāves mīļākā" (risinās 1900. gadā)
- 2001 "Nāves mīļākais" (risinās 1900. gadā)
- 2003 "Dimanta kaujas rati" (risinās 1878. un 1905. gadā)
- 2007 "Nefrīta rožukronis" (klasisko detektīvu rimeiki) (risinās no 1881. līdz 1900. gadam)
- 2009 "Visa pasaule - teātris" (risinās 1911. gadā)
- 2012 "Melnā pilsēta" (risinās 1914. gadā)
- 2015 "Planēta Ūdens" (risinās no 1902. līdz 1912. gadam)
Provinciālais detektīvs.
- 2000 "Pelageja un baltais buldogs"
- 2001 "Pelageja un melnais mūks"
- 2003 "Pelageja un sarkanais gailis"
Maģistra piedzīvojumi (ciklā darbojas Fandorina senči un pēcteči).
- 2000 "Altina-tolobass" (risinās 1995. un no 1675. līdz 1676. gadam)
- 2002 "Ārpusklases lasīšana" (risinās 2001. un 1795. gadā)
- 2006 "F.M." (risinās 2006. un 1865.gadā)
- 2009 "Vanags un Bezdelīga" (risinās 2009. un 1702. gadā)
Žanri (ciklā darbojas Fandorina pēcteči un senči).
- 2005 "Bērnu grāmata" (risinās nākotnē, 2006., 1914. un no 1605. līdz 1606. gadam)
- 2005 "Spiegu romāns" (risinās 1941. gadā)
- 2005 "Fantastika" (risinās no 1980. līdz 1991. gadam)
- 2008 "Meklēšana" (risinās 1930. un 1812. gadā)
Nāve brālībai.
- 2007 "Zīdainis un velns, Salauztās sirds mokas" (1914. gads)
- 2008 "Lidojošais zilonis, Mēness bērni" (1915. gads)
- 2009 "Dīvainais cilvēks, Jel skani, uzvaras pērkon!" (1915., 1916. gads)
- 2010 ""Marija", Marija, Nav nekā svēta" (1916. gads)
Atsevišķas grāmatas.
- 2000 "Pasakas idiotiem"
- 2000 "Kaija"
- 2002 "Komēdija/Traģēdija"
- 2006 "Iņ un Jaņ"
Ar īsto vārdu.
- 1997 "Rakstnieks un pašnāvība"
- 2004 "Kapsētas stāsti" (vienā no stāstiem darbojas Fandorins)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Григорий Шалвович Чхартишвили (Борис Акунин). Биографическая справка.». РИА Новости. 2011. gada 20. maijā. Skatīts: 2015. gada 14. februārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- B. Akuņina blogs (krieviski)
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
