Boriss Guļko

Vikipēdijas lapa
Boriss Guļko
Boris Gulko
Boriss Guļko 2002. gadā
Boriss Guļko 2002. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1947. gada 9. februārī (77 gadi)
Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Erfurte, Vācijas Demokrātiskā Republika (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās šahists

Boriss Guļko (angļu: Boris Gulko; krievu: Борис Францевич Гулько; dzimis 1947. gada 9. februārī Erfurtē) ir ebreju izcelsmes PSRS un ASV starptautiskais lielmeistars šahā (1976).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis tagadējās Vācijas teritorijā, kur viņa tēvs pēc Otrā pasaules kara dienējis Sarkanā armijā Padomju okupācijas zonā. 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā izvirzījies PSRS labāko jauno šahistu skaitā. 1974. gadā pirmo reizi uzvarējis Maskavas pilsētas šaha čempionātā.[1] 1976. gadā uzvarējis Hosē Raula Kapablankas memoriālā Kubā. Tajā pašā gadā piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas cikla starpzonu turnīrā Šveicē, kur nospēlējis zemāk par savām spējām un palicis 15. vietā.[2] 1977. gadā Ļeņingradā kļuvis par PSRS šaha čempionāta uzvarētāju.[3] Komandas Burevestnik sastāvā trīs reizes uzvarējis PSRS komandu kausā šahā (1971, 1974, 1976).[4] 1976. gadā ar šo pašu komandu uzvarējis Eiropas klubu komandu šaha čempionātā.[5] Par panākumiem turnīros FIDE 1975. gadā Guļko piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1976. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Guļko veiksmīgi iesāktā šahista karjera aprāvās 1977. gadā, kad viņš atteicās parakstīt padomju šahistu kolektīvo vēstuli, kurā tika nosodīta Viktora Korčnoja politiskā patvēruma pieprasījums Amsterdamas šaha turnīra laikā. Guļko uz gadu tika liegts piedalīties šaha turnīros. 1979. gadā kopā ar sievu Annu Ahšarumovu iesniedzis dokumentus emigrācijai uz Izraēlu. Tomēr padomju varas iestādes ilgstoši atteicās izlaist Guļko ģimeni no valsts. Konflikts saasinājās vēl vairāk 1981. gadā, kad pēc uzvaras Maskavas atklātajā šaha čempionātā[6] Guļko publiski nosodīja Korčnoja dēla tiesāšanu par atteikumu dienēt Padomju armijā. Viņš tika īslaicīgi arestēts un arī fiziski iespaidots no Valsts drošības komitejas aģentu puses. Tikai 1986. gadā, sākoties tā dēvētai perestroikai, Guļko ar sievu un dēlu beidzot izdevās pamest valsti.

Kopš 1986. gada dzīvo ASV. Divas reizes ir uzvarējis ASV šaha čempionātā (1994, 1999), tādējādi kļūstot par vienīgo šahistu pasaulē, kuram ir izdevies kļūt gan par PSRS, gan par ASV šaha čempionu.[7][8]

1993. gadā Groningenā ieņēmis 6. vietu Profesionālā šaha asociācijas (PŠA) rīkotājā Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas atlases turnīrā un iekļuvis pretendentu skaitā.[9] 1994. gadā Ņujorkā PŠA pretendentu maču pirmajā kārtā piekāpies Naidželam Šortam ar 5½:6½.[10]

Pārstāvējis PSRS un ASV komandas lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 10 reizes (1978, 1988-2004). Komandu vērtējumā izcīnījis 3 sudraba (1978, 1990, 1998) un bronzas (1996) medaļas;[11]
  • Pasaules komandu šaha čempionātā piedalījies 3 reizes (1993-1997, 2005). Komandu vērtējumā izcīnījis zelta (1993) un sudraba (1997) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas (1993) medaļu;[12]
  • Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 2 reizes (1966-1967) un abas reizes komandu vērtējumā ieguvis zelta medaļas.[13]

Beidzis Maskavas Valsts universitāti, pēc izglītības psihologs. Pēc pārcelšanās uz ASV pievērsies jūdaismam. Sarakstījis grāmatas par šahu un savām šahista gaitām.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gulko, Boris; Sneed, Joel R. (2011). Lessons with a Grandmaster. Everyman Chess. ISBN 978-1-85744-668-5.
  • Gulko, Boris; Felshtinsky, Yuri; Popov, Vladimir; Kortschnoi, Viktor (2011). The KGB Plays Chess: The Soviet Secret Police and the Fight for the World Chess Crown. Russell Enterprises. ISBN 1-888690-75-5.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]