Bosnija un Hercegovina
| Bosnija un Hercegovina
Bosna i Hercegovina
Босна и Херцеговина |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Intermeco |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Sarajeva | |||||
| Valsts valodas | serbu valoda horvātu valoda bosniešu valoda |
|||||
| Valdība | Republika | |||||
| - | Prezidenti | Bakirs Izetbegovičs (Haris Silajdžić, bosnietis) Neboiša Radmanovičs (Nebojša Radmanović, serbs) Žeļko Komšičs (Željko Komšić, horvāts) |
||||
| - | Premjerministrs | Nikola Špiričs (Nikola Špirić) | ||||
| Neatkarīga no Dienvidslāvijas kopš 1992.gada 5.aprīļa | ||||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 51 129 km² (127.) | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2011. g. | 3 839 737 (128.) | ||||
| - | Blīvums | 90/km² | ||||
| IKP (PPP) | 2009. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $32,59 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 7,064.84 | ||||
| Valūta | Bosnijas konvertējamā marka | |||||
| Laika josla | UTC (UTC+1) | |||||
| Interneta domēns | .ba | |||||
| Tālsarunu kods | +387 | |||||
Bosnija un Hercegovina (horvātu: Bosna i Hercegovina, BiH, serbu: Босна и Херцеговина, БиХ) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām - Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts nosaukums cēlies no upes Bosna nosaukuma un vācu titula "hercogs", par kuru 15. gadsimtā dēvēja vojevodu Stefanu Vukčiču Kosaču.
Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.
2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.[2]
2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.[3]
Atsauces un piezīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Report for Selected Countries and Subjects (angliski)
- ↑ COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS Briselē, 2012. gada 11. decembrī
- ↑ «European Commission - Statement». European Commission. 2016-02-15. Skatīts: 2016-02-20.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Florenss Hartmans, Bosnija
- Anna Kataldi, Bosnija — bērnu iesaistīšana karadarbībā
- Šons Magvairs, Bosnija - ķīlnieki
- Gabi Rado, Bosnija - likumīgi militāru triecienu mērķi
- Kristians Amanpurs, Bosnija - militārie un paramilitārie formējumi
- Deivids Rods, Bosnija - negodīgums, nodevība, kara viltība
- Deivids Rifs, Bosnija - humānās palīdzības bloķēšana
| Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||
|