Bosnija un Hercegovina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bosnija un Hercegovina
Bosna i Hercegovina
Босна и Херцеговина
Bosnijas un Hercegovinas karogs Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaIntermeco
Location of Belgium
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Sarajeva
Valsts valodas serbu valoda
horvātu valoda
bosniešu valoda
Valdība Republika
 -  Prezidenti Bakirs Izetbegovičs
(Haris Silajdžić, bosnietis)
Neboiša Radmanovičs
(Nebojša Radmanović, serbs)
Žeļko Komšičs
(Željko Komšić, horvāts)
 -  Premjerministrs Nikola Špiričs (Nikola Špirić)
Neatkarīga no Dienvidslāvijas kopš 1992.gada 5.aprīļa
Platība
 -  Kopā 51 129 km² (127.)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 3 839 737 (128.)
 -  Blīvums 90/km² 
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $32,59 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju 7,064.84 
Valūta Bosnijas konvertējamā marka
Laika josla UTC (UTC+1)
Interneta domēns .ba
Tālsarunu kods +387

Bosnija un Hercegovina (horvātu: Bosna i Hercegovina, BiH, serbu: Босна и Херцеговина, БиХ) ir valsts Balkānu pussalas centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apriņķa. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar Horvātiju, austrumos ar Serbiju, dienvidaustrumos ar Melkalni. Valstij arī ir neliela izeja uz Adrijas jūru.

2012. gadā Eiropas Komisija uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu.[2] 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts nosaukums ir cēlies no Bosnas upes nosaukuma. 12. gadsimta vidū izveidojās Bosnijas banats, kas atradās Ungārijas karalistes vasaļatkarībā. 1377. gadā Bosnija kļuva par neatkarīgu karalisti. 15. gadsimta bosniešu hercoga Stefana Vukčiča Kosača pārvaldīto Bosnijas daļu sāka dēvēt par Hercegovinu. No 1463. līdz 1878. gadam Bosnija un Hercegovina atradās Osmaņu impērijas pakļautībā. 1878. gdā pēc Krievu—turku kara Bosnijas teritoriju anektēja Austroungārija. Pēc Pirmā pasaules kara sabrukušās Austroungārijas teritorijā tika pasludināta Slovēņu, Horvātu un Serbu valsts, kas apvienojās ar Serbijas karalisti, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu karalisti, kas 1929. gadā tika pārdēvēta par Dienvidslāvijas karalisti.

Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika, kas atradās Dienvidslāvijas Demokrātiskās Federācijas sastāvā. 1991. gada oktobrī Bosnijas un Hercegovinas parlaments pieņēma suverenitātes memorandu, bet serbu deputāti pameta parlamentu un izveidoja atsevišķu serbu parlamentu. 1992. gada 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. Serbu pretestība izraisīja Bosnijas karu, kurā no 1993. gada sākuma līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties gan ar Serbu Republiku, kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, gan ar Horcegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja Horvātija. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās NATO, bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika.

Atsauces un piezīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]