Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments

Federācijas parlamenta ēka, Sarajeva

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments (bosniešu: Parlament Federacije Bosne i Hercegovine) ir Bosnijas un Hercegovinas Federācijas likumdevēja institūcija, kas īsteno varu šīs entitātes līmenī. Atrodas galvaspilsētā Sarajevā, kas ir valsts politiskais un administratīvais centrs. Ēka atrodas Bosnijas un Hercegovinas Federācijas teritorijā, centrālajā Sarajevas rajonā Marijin Dvor, kur koncentrētas galvenās valdības iestādes un starptautiskās organizācijas.

Parlaments sastāv no divām palātām – Pārstāvju palātas un Tautu palātas. Šāda struktūra nodrošina gan pilsoņu, gan konstitucionālo tautu pārstāvību.

Pārstāvju palāta tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās un pārstāv iedzīvotājus, savukārt Tautu palāta pārstāv galvenās etniskās grupas – bosņaki, horvāti un citas kopienas. Pārstāvju palātā ir 98 deputāti, kuri tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu un pārstāv Federācijas iedzīvotājus, savukārt Tautu palātā ir 58 locekļi, kuri tiek deleģēti no kantonu līmeņa institūcijām un pārstāv galvenās etniskās grupas – 17 bosņaki, 17 horvāti, 17 serbi un 7 citu kopienu pārstāvji. Likumdošanas procesā nepieciešams abu palātu apstiprinājums, un Tautu palāta var izmantot vitālo nacionālo interešu mehānismu, lai bloķētu lēmumus, kas varētu apdraudēt kādas etniskās grupas intereses.

Federācijas parlaments pieņem likumus, apstiprina budžetu, uzrauga izpildvaras darbību un nosaka politiku tādās jomās kā ekonomika, izglītība, veselības aprūpe un iekšējā pārvalde.

Parlamenta darbība ir noteikta Federācijas konstitūcijā, kas tika izveidota pēc Deitonas nolīguma un ir daļa no plašākas Bosnijas un Hercegovinas politiskās sistēmas.

Vēsture

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments izveides vēsture ir cieši saistīta ar Bosnijas karu (1992–1995) un tā noslēgumu pēc Deitonas miera nolīguma parakstīšanas 1995. gadā, kas noteica mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas politisko un konstitucionālo struktūru. Saskaņā ar Deitonas vienošanos valsts tika sadalīta divās galvenajās administratīvajās vienībās (entitātēs): Bosnijas un Hercegovinas Federācija un Serbu Republika. Federācijas ietvaros tika pieņemta tās konstitūcija, kas noteica likumdevējas varas institucionālos pamatus.

Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments tika izveidots kā centrālais likumdevējs orgāns, un tam tika piešķirta divpalātu struktūra. Tas sastāv no Pārstāvju palātas, kuras locekļi tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, un Tautu palātas, kas nodrošina konstitucionālo tautu — bosņaku, horvātu un serbu — kā arī citu grupu pārstāvību.

Šāda institucionālā sistēma radās kā kompromiss starp pilsoniskās pārstāvniecības principiem un nepieciešamību aizsargāt etnisko kopienu kolektīvās tiesības. Nozīmīga loma tajā ir vitālo nacionālo interešu mehānismam, kas ļauj novērst lēmumus, kuri varētu kaitēt kādai no etniskajām grupām. Pirmajos pastāvēšanas gados parlamenta darbību būtiski ietekmēja starptautiskā uzraudzība, īpaši Augstā pārstāvja biroja iesaiste, kas veicināja politiskās stabilitātes nodrošināšanu un institucionālo reformu ieviešanu.

Laika gaitā Bosnijas un Hercegovinas Federācijas parlaments attīstījās par pilnvērtīgu likumdevēju institūciju, kas pieņem likumus, apstiprina budžetu un uzrauga izpildvaru. Tā izveide un attīstība atspoguļo plašāku pēckonflikta valsts veidošanas procesu sarežģītā etnopolitiskā vidē.

Skatīt arī

• Bosnijas un Hercegovinas politika

• Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja